viestursrudzitis.lv

Blogs

Sākums » 2011 » Augusts » 15 » Grēku plūdus gaidot
Grēku plūdus gaidot
8:48 AM
 
Pazīstamais jurists Aivars Borovkovs nav vairījies no negaidīti radikālas prognozes – kristīgā Eiropa ir teritorija, kura nolemta musulmaņu pasaules uzvarošajai ekspansijai. Man Borovkova kungs ir šķitis ne tikai gudrs, bet arī neatkarīgs un cik nu tas vispār iespējams – godīgs cilvēks, tādēļ šī ziņa nepaslīdēja manai uzmanībai garām nepamanīta. Tā kaut kā saplūda kopā arī ar iepriekšējā blogā aplūkoto Norvēģijas teroraktu tēmu, tad vēl Londonas grautiņiem un daudzu ekspertu pesimistiskajām prognozēm par to, ka tas tikai sākums. Un izbrīns – kā gan tik ilgi nav eksplodējušas imigrācijas radītās multikulturālisma problēmas Eiropā? Ja tam vēl pieskaita globālo finansu nestabilitāti, šur tur pasaulē eksistējošo paniku šajā sakarā un ļoti neskaidrām attīstības perspektīvām, tad dabūjam diezgan nedrošu un pesimistisku bildi, kas visumā harmonē ar Aivara Borovkova vīziju.
Jā, musulmaņu pasaule ir daudzskaitlīga, pārapbruņota, naftas dolārus sagrābusies. Bet – nepietiekami izglītota, ar milzu sociālajām problēmām nomocīta. Mazās, nedrošās laiviņās nemieru satricinātās Ziemeļāfrikas cilvēki šķērso Vidusjūru, iet bojā, bet daži arī sasniedz Itāliju, Grieķiju un citas dienvideiropas valstis. Šķiet, ka islāma pasaulē daudzi par to priecājas – tā taču ir Eiropas iekarošana bez ieročiem, izmantojot tās humānistisko naivumu un ticību tam, ka atbraucēji taisās integrēties Eiropas vērtībās un rūpēties, lai šīs vērtības sadzīvotu ar imigrantu mītnes zemju vērtībām. Protams, ka tas notiek tikai dažos atsevišķos gadījumos un ar augsti inteliģentiem cilvēkiem.
Apmeklējot Kairas – vienas no vislielākākajām pasaules pilsētām ievērojamākās vietas, ik uz soļa jūtama šķietami neiespējama pārapdzīvotība. Cilvēki burtiski kāpj viens otram uz galvas. Netīrība, troksnis, haoss, nav iespējams saskaitīt ne tikai ļaudis, kas šajā megapolisē mitinās, pat tās minaretus nevar izskaitīt. Nevar arī neredzēt naidu, ar kādu arābi lūkojas uz eiropiešiem. Ar kādu riebumu Hurgadas bārmenis pasniedz alkoholisku kokteili eiropietim, kura ticība atļauj lietot alkoholu! Kā pārskaišas ielu tirgotāji, ja tūrists atsakās pirkt suvenīru, kas tam nomācošā vienveidībā tiek piedāvāts jau simto reizi! Un cik ļoti jocīgi tiem šķiet „baltie cilvēki”, kuri tā interesējas par Ēģiptes senvēsturi – muļķi tādi, bet ļoti labi, ka muļķi, mums no tā atlec savs, un ne mazs labums! Šajā valstī ap šauro auglīgo Nīlas ieleju ir saspiesti jau ap 80 miljoniem iedzīvotāju un neviens nevar (bet laikam arī negrib) kaut kā ierobežot dzimstību. Un tā ir Ēģipte, kas skaitās ļoti mērena un visumā rietumnieciski orientēta arābu valsts!
Kas attiecas uz islamticīgo spēku, pagaidām tas balstās nevis pašā ticībā un galīgi jau nu ne šo zemju kultūras un ekonomiskajos sasniegumos. Spēks slēpjas hekatonheiriskajā pārliecībā, ka svarīgs ir kolektīvs, nevis indivīds. Un ka indivīda upurēšana un upurēšanās nedrīkst būt šķērslis, lai izdzīvotu un iegūtu kolektīvs, tauta, valsts. Būtībā jau tas nav nekas tikai islāmam raksturīgs, ir arī gana daudz kristiešu un vēl citu reliģiju pārstāvju, kas ir uzskatījuši par godu mirt par dzimteni. Bet laikā pēc pēdējā pasaules kara ir izplatījušies pacifistiski noskaņojumi, kuri priekšlaicīgu nāvi neredz kā jēdzīgu. Mirt par dzimteni vai par ticību ir kļuvis stulbi. Bet ja tā, tad islamistu pašnāvnieki – spridzinātāji dzen mūs pašu radītā bezizejā.
Vai ir labāk, ka jaunietis mirst no narkotiku pārdozēšanas, tā vietā, lai kristu kaujā par rietumnieciskām vērtībām? Bet ja nemirt par vērtībām ir labāk, tad mēs esam kļuvuši vāji. Mēs esam sākuši ticēt, ka ir vērts veltīt visu savu dzīvi olimpiskās medaļas izcīnīšanai. Bet mēs vairs neticam, ka dzīvei, dažreiz ļoti īsai, kas ziedota dzimtenei vai ticībai, arī ir jēga. Uzskatām, ka tā mirt ir muļķīgi, ka vajadzēja dzīvot kam citam – ģimenei, zinātnei vai naudas pelnīšanai. Tas jau vēl labi, bet ja nu – lai sēdētu cietumā, tiktu izliktam no dzīvokļa un izmisumā pakārušamies un kļūtu par bomzi. Lai nelaimīgi iemīlētos un ar moci ieskrietu kokā, utt... Šeit parādās hekatonheiru spēks – kolektīvistiskā domāšana un jušana ideoloģiskas pretstāves un karadarbības laikā iznīcina individuālistisko, attīstītāko. Ja pēdējā grib izdzīvot, tai jāatkāpjas soli atpakaļ un jāparāda, kā tā nav zaudējusi senos kolektīvistiskos refleksus.
Nākošais kristiešu vājums ir mūsu praktizētā, bet islamticīgajiem oficiāli atļautā daudzsievība (tādēļ arī tie nav stipri), kas papildināta ar rietumniecisko daudzvīrību. Robežas, kuras turējuši baušļi, jau sen ir iznīcinātas un pārkāptas. Un tam ir sekas – bērni šādos apstākļos izaug arvien vājāki un vājāki, arvien atkarīgāki no vecākiem un valsts sociālajiem pabalstiem. Tie arvien vairāk iemācās izmantot nevis iespēju pelnīt pašiem, bet iztikt no kaut kādiem „viegliem ienākumu gūšanas veidiem”. Publiskjā telpā tiek cildināti nevis reālas pievienotās vērtības radītāji, bet šovmeņi un ballīšu zvaigznes. Prasmīgi amatnieki, kuru intelekts ir rokās, vispār vairs nav modē. Pieaugošais dzīves līmenis ir samazinājis vajadzību cīnīties par izdzīvošanu, bet līdz ar to – laupījis arī prieku par grūtību pārvarēšanu un lepnumu par to.
Savu paveic arī kontracepcija – savas ģimenes lieluma noteikšanu cilvēks vairs neuztic Dievam. Naudas pelnīšana un karjera ir kļuvušas par svarīgākiem pašapziņas apliecinātājiem, nekā bērnu radīšana un audzināšana. Demogrāfiskā krīze nāk ar atkarību no imigrantiem, kuri še ienāks ar savu kultūru - ja vien mēs nemobilizēsimies un nespersim soļus demogrāfiskās situācijas radikālai uzlabošanai.
Musulmaņiem ir vēl mazāk robežu, ko tiem sniedz viņu reliģija. Arī izglītības trūkums tās nepavairo. Toties ir šī milzu aklā un viegli manipulējamā dzīvotgriba, kas ir vēl daudz stiprāka, kā ziedoniskais „dzīt asnu caur betonu”. Un gatavība dzemdēt tik bērnu, cik Allahs dos. Jo Allahs arī parūpēsies.
 
Ja raugāmies mitoloģiski, eksistē vairāki kristīgo un islamisko pasauli šķiroši slāņi. Pirmais – brāļu naids. Abrahāma vecākais dēls – Ismaēls (ēģiptiešu kalpones Hagares dēls), tika padzīts un kļuva par visu arābu ciltstēvu, bet jaunāko – Īzaku (Sāras dēlu) cēla par ebrejiem apsolītās zemes mantinieku. Bet Īzaka jaunākais dēls Jēkabs „par lēcu virumu” no vecākā brāļa Ēsava iemānīja sev pirmdzimtību. Ēsavs kļuva par nejūdisko moābiešu ciltstēvu, bet Jēkabs par Israēlu – viņa dēli radīja ciltis, kuras pēc atgriešanās no Ēģiptes verdzības sadalīja savā starpā Apsolīto zemi. Tātad – atraidītie vecākie dēli Ismaēls un Ēsavs atstāja aiz sevis aizvainoto pēcnācēju pulkus, kuri vēl tagad prasa gandarījumu.
Pravietis Muhameds, saņēmis Dieva vēsti un sapratis, ka ir izredzēts, vispirms devās pie ebrejiem un cerēja tikt to pieņemts, uzklausīts un piepulcināts tiem atpakaļ. Taču ebreji to nepieņēma, atraidīja, tādējādi uzplēšot senās brāļu naida vātis. Muhamedam neatlika nekas cits, kā realizēt savu potenciālu jaunas, antiebrejiskas reliģijas radīšanā.
Un trešais ir stāsts par poligāmo Troju, kura tika grieķu monogāmās kultūras uzvarēta, bet kuras kultūra kopā ar Eneju aizceļoja uz Romu un ar laiku saplūda kopā ar kristietiski katolicisko virzienu. Tajā ir daudz no Trojas, daudz tāda, kas praktiski veicināja poligāmiju, bet daudz arī tāda, kas cīnījās ar to. Šķiet, ka šie „Trojas piemaisījumi” kristiešus ir darījušus mazāk stiprus un konsekventus ģimenes un bērnu audzināšanas lietās par jūdiem, kuri arī pierāda, ka iekaro kristīgo pasauli, bet no musulmaņiem atšķirīgā veidā. Lai nu kā – skaidrs ir tas, ka kristiešu vājums ir nespēja noturēt stingras ģimenes, īpašuma un likumu robežas, kā arī nespēja uzturēt vairošanās disciplīnu. Attiecībā uz pēdējo jūdi mums skaidri parāda, ka izglītība, bagātība un pat holokausts ar visiem nāves radītajiem caurumiem tautas garīgajā ķermenī, var arī nebūt šķērslis bērnu radīšanai un audzināšanai.
Pagaidām kaut kā neizskatās, ka kristieši saņemsies. Latvijā nesatricināmāki šķiet katoliskais un pareizticības zari. Toties luterāņi ar visām viņu problēmām vismaz nav pakļauti kādam centram ārpus Latvijas. Ja viņos būtu gana stipra ticība un spēcīgs līderis, tie varētu izveidot jaunu latviski monoteisku baznīcu, kurā tiktu atjaunota sākotnējā baušļu, monoteisma, monogāmijas un derības ar Dievu jēga. Pieredze rāda, ka tās tautas, kas izveido spēcīgas nacionālas reliģijas, uzplaukst un attīstās. Jūdi, arābi un angļi ir vislabākie piemēri šiem apgalvojumiem. Man šķiet, monoteiska Latviešu baznīca modernajos apstākļos varētu būt visdrošākais garants Latvijas ilgtspējīgai attīstībai. Cilvēki ir jāuzrunā, jāaicina atgriezties pie draudžu dzīves kārtības un jāskaidro tiem baušļi. Arī kā aizliegums šķirties, bet arī kā palīdzība laulības krīžu gadījumos. Arī kā kontracepcijas aizliegums, bet arī kā draudzes palīdzība daudzbērnu ģimenēm un vientuļajiem vecākiem. Kā diakoniskas rūpes par saviem cilvēkiem.
Bet vai mums ir līderi, kas spēj to, ko savulaik Mozus, Muhameds vai Anglijas Elizabete I? Ja tādi līderi atrastos, tauta, manuprāt, tiem sekotu. Bet šādiem līderiem, acīmredzot jārekrutējas ne tikai no teologu un baznīcas piramīdu aprindām. Šim darbam ir vajadzīgi cilvēki ar plašu redzējumu, lielu enerģiju un spožu harizmu. Ja tas varētu realizēties, vismaz Latvija varētu drošāk stāvēt pret Aivara Borovkova paredzētajām briesmām. Ja arī citas Eiropas nācijas mobilizētos līdzīgi, kaut kas varbūt varētu sanākt.

Skatījumu skaits: 761 | Pievienoja: marta | Reitings: 2.3/3 |
Komentāru kopskaits: 141 2 »
0 Spam
14 Albern Crispin  
Sveiki skatītāji
 
Vai jūs meklējat ļoti patiesa kredītu? Par pieņemamām procentu likmi? Apstrādā 2 no 4 darba dienas. Vai jums ir pagriezts uz leju pastāvīgi jūsu bankas un citas finanšu iestādes? Albern Crispin piedāvā aizdevumu, sākot no € 10,000.00 Min. līdz € 100,000,000.00 Maks. Pie 4% procentu likmi. Sazināties ar viņu caur (potcrd@outlook.com)
 
Paldies.
Albern Crispin

0 Spam
13 Juris  
Es domāju, ka rietumi ēda pārāk daudz "abolu no nepareizā koka". Tas ir - demokrātija un kapitālisms attīstījas bez līdzvērtīgiem izmaiņu koeficentiem un brīžam ar atšķirīgiem vektoriem. Tāpēc rezultāts ir pārsteidzošs un sistēma jūk ārā. Daudzi gaida 2012. maiju galu, vai Nibiru, vai Maitreju un esmu pārliecināts, ka kaut kādā nozīmē, tas arī notiks. Sak, nu ja grib un šķiet arī vajag, tad...
Daži te smīkņa par religiju un pat par Dievu, bet veltīgi, jaunu soc.sistēmu man šķiet nevarēs izveidot bez jaunas ētikas un morāles arī mistikas. Problēma ir nevien cilvēku uzvedība, bet arī resursu ierobežotība. Kapitālisms ir dabiski pirātisks pat Darvinisks, pārveidot to par ilgtspējīgu var tikai atsakoties. Visi meklē sistēmas dabiskās robežas, lai nomierinātos!
Austrumi šajā spēlē nepiedalās un ir kā bērni, varbūt tāpēc tie var iemantot zemi, kur aug tik daudz ābolu. Ja ēdis, būs caureja. Ja neēdīs būs izsalkuši.

0 Spam
12 IEVA  
Rekur, kā par kaut ko intensīvi domāju, tā arī uzduros kaut kur interneta plašumos daudz precīzāk, un pat asāk, nekā es būtu teikusi:
""Tieši arābi bija latīnisko Rietumu skolotāji un audzinātāji. Es nepārteicos - tieši skolotāji un audzinātāji, nevis, kā daudzi uzskata, tikai starpnieki starp sengrieķu un [viduslaiku] latīņu pasauli. ... "
http://klab.lv/users/indulgence/338790.html

0 Spam
11 LauraPalmer  
viss, Jānis Ošlejs man tagad patīk labāk! :)

0 Spam
10 Marī Zanei  
Ļoti precīzs redzējums!
Balto "rasisms" Rietumeiropā vairs izpaužas vien kā izvairīšanās - izvairīšanās dzīvot āfrikāņu/musulmaņu rajonos, izvairīšanās skatīties, kontaktēt, un runas virtuvēs (mūsdienu rasu draudzību tāpat kā padomju tautu draudību apšaubīt drīkst tikai savā personiskajā virtuvē - vai nav zīmīga sakritība :)
Jo īpaši dīvainas ir runas par etniskajiem aizpriedumiem, jo aizspriedumi ir iepriekš ! pieņemti spriedumi vai vērtējumi, savukārt mūsdienu eiropieša vērtējumi izveidojušies nevis abstrakti iztēlojoties, kāda nez dzīve Āfrikas krūmājā vai Āzijas stepē, bet redzot un zinot par ko pārvērsti veseli Eiropas galvaspilsētu rajoni.

0 Spam
9 IEVA  
+ ja nebūtu to pašu arābu, diez vai pasaule būtu līdz mūsdienām būtu saglabājusi zināšanas par tiem pašu grieķiem/romiešiem, un to, ko viņi rakstīja. Jo bija taču laiks, kad progresīvī eropieši nemaz tik progresīvi nebija, bet arābi gan interesējās par zinātni, lasīja, tulkoja.

0 Spam
8 kaspars  
Marī
paldies par linku, bija interesanti noklausīties.

Ošleja lekcija zināmā mērā sasaucās ar "Sliktajiem samariešiem" - lielā mērā autors teica to pašu. Nefanojam par atvērtu tirgu (jo spēcīgās ārvalstu kompānijas mūs apsitīs maziņus), valsts investīcijas, respekta trūkums pret autortiesībām, savu nozaru subsidēšana un attīstīšana (te ir zināma pretruna ar Ošleja teikto, kurš teica, ka nozare nav svarīga- bet tomēr ja nav prioritāro nozaru, rodas resursu izkliedēšanās). Kā tas samērojams ar to, kas jau ir līgumos saslēgts un ko prasa aizdevēji - .... cits jautājums. Katrā ziņā, pielīšana un savu interešu ignorēšana nekad nav īpaši atmaksājusies.

Vēl man Ošlejs iepatikās caur to, ka pateica, ka tās uzturēšanās atļauju tirdzniecība ir bulšits un ved uz nekurieni, tikai jaunu burbuli :) šleseram par daudz naudiņas NĪ ieguldīts :)

0 Spam
7 Zane  
Vai man tikai tā izklausījās, vai arī Viestur, Tu aicini iet uz baznīcu?:)
Pirmkārt iedodu žetonu Marī par tautasdziesmu.
Un man šīs problēmas-neproblēmas saprašana vēl nav atnākusi. Nu labi, skaidrs, ka ir jāveido ģimenes, jārada bērni, vairak nekā viens, jāceļ vērtības, jāmaina ierastā uzvedība. ok, tas ir ar prātu saprotams viedoklis. Uzplaukst tās tautas kas izveido spēcīgu nacionālo reliģiju... Ta reliģiju vai filozofiju? Cilvēki ir jāaicina atgriezties pie draudžu dzīves un jāskaidro baušļi.... Nevar cilvēkam kurš nav sapratis pats sevi skaidrot par Dievu.
Mazliet izbrīna Viestura attieksme- ar kadu riebumu musulmanis lej alkoholu, skatas kā uz muļki, kad interesējas par viņu vēsturi! Pirmaja brīdī varbūt liekas, ka tā arī ir. Bet baltie cilvēki-kulturālie rietumnieki taču ir gatavi aprīt visu pasauli, tikai nevar to izdarīt fiziski. Ēģiptieši ir redzējuši miljonu cilvēku, kas atbrauc nofotogrāfēties ar kamieļa pakaļu, izdzert visu minibāru, un tad starp citu uzprasīt-a kas jums tajās piramīdās ir apslēpta arī kāda dārga manta? Jā, viņi paši atļauj izvarot savu vēsturi, pievemt un pieķēzīt. Un tie esam mēs, kas kārojam pēc viņu "bagātībām", un dusmojamies, ka mums netiek parādīta pienācīga cieņa, jo redz Es interesējos, bet Tu nemaz...Kārtējais baltais, kas mēģina atrast sevi piramīdās, ta nu gan kas ievērības cienīgs...Tūrisms aprij idividuālus centienus, lai cik patiesi tie būtu.
Dažus gadus atpakaļ, strādaju Anglijā un braucu uz darbu ar autobusu. Vienmēr gribējās sēdēt otraja stāvā, tāpēc sakumā vienmēr gāju augšā. Bet brauciens bija totāli sabojāts, pilns ar melnajiem, viņi kliedz, klausās mūziku, dzied, uz viņiem nedrīkst skatīties-citādi var sanākt nepatikšanas-mani var apsūdzēt rasismā. Par zālītes pīpēšanu visu ceļu es neko daudz neteikšu. It kā jauki bērni-brauc mājās no skolas...A es sēžu un man ir bail-bail paskatīties uz kādu, netīšām, kāpjot laukā. Es sapratu, ka esmu pilnīgā viņu teritorijā, svešā vietā, kurā mani neviens negaida, vienīgais glābiņš bija nēsāt jakas ar kapuci, lai varētu paslēpties. Drīz izvēlējos variantu stāvēt kājās pirmaja stāva starp agresīvām jaunajām māmiņām un laipniem veciem angļu kungiem kas daudz runāja par dažādām slimībām. Baltie angļi to zin, ka melnajiem nevajag neko aizrādīt, nevajag skatīties, nevajag neko prasīt, ne pareizu laiku ne ceļu. Jo to visu var iztulkot kā rasismu, kā uzbrukumu.Un nedod dievs mēģināt paskaidrot, ka nav bijuši nekādi rasistiski nodomi, ka tas ir pārpratums... Pēc šīs pieredzes, es saprotu, ka angļiem pašiem kaut kādā brīdī lietas ir aizgājušas pavisam greizi. Vai nu arī man nav drosmes pateikt vienam melnajam, ka man traucē viņa uzvedība konkrētajā brīdī.
Ja Latvijā parādītos cilvēki, kas ir no citas kultūras un sāktu man uzspiest savus rasistiskos aizspriedumus, vai savus reliģiskos aizspriedumus, tad es nezinu, kā ar to cīnīties. Mani draugi, Anglijā saka tā-paši melnie ir vislielākie rasisti un paši musulmaņi visvairāk noliedz islamu. Kā tas ir veidojies, to es nezinu un neizprotu, bet man arī radās toreiz sajūta, ka man ir jābēg ļoti talu prom no turienes, jo viņi mani ienīst kā balto, bet mēģina atrast naidu manī, kura tur nav un nekad nav bijis.

0 Spam
6 Krista  
Aleluja, - BorovkovS??????:-)))) Viestur, pamosties...Saprotu,ka čomi ir jāslavē, bet vai tas ir jādara blogā, ko lasa arī ne - čomi?
Mani mulsina tas, ka Viesturs konsekventi nepieskaras godīgi ebreju jautājumam. Protams, politkorektums ir jāievēro, vēl jo vairāk pret tiem,kuri savās 20 - procentīgajās rokās tur 80% pasaules resursus (nauda, dārgmetāli, u.c.dabas resursi, masu mediji,izklaides industrija). Skumji. Jo nesanāk īsta bilde,ja to apejam. Tā kā islāms neatzīst augļošanu,šī reliģija ir jāiznīcina. Un ja pasākumam ir "aizkuišu režisori",kuri plāno un domā ne jau piecgadēs, betgan daudz ilgākos termiņos, tad viss ir "pod kontroļom". Un pasaule nemaz neaizdomāsies - kāpēc tāds naids pret musulmaņiem? Viņu vairošanās pēc? Bet kāpēc viņiem ir jābēg? Un kāpēc tie paši naudasmaisi režisē visus karus u.c. - lai izlaupītu šo valstu resursus!!! Un pēc tam bļautu - ko lieniet pie mums un ko vairojieties kā truši? Kas notiek Āfrikā? Kam ir izdevīgi,lai tur vienmēr būtu neattīstīts, nabadzīgs pūlis? Padomājiet! Var jau caur saviem personīgajiem masu medijiem apstulbināt, pat debilizēt pasauli, tomēr,ja vien spējat patiešām analītiski domāt, tad....nu tad jums atklāsies pavisam cita aina. Un būsiet spiesti atvērt savas "politkorektās" acis pret šīs pelēkās rases naudasmijējiem jau no aizlaikiem,kuri paši ar naudas palīdzību sevi pasludinājuši par neaizskaramiem...
Un tad varbūt mazināsies nepamatotā netīksme pret musulmaņiem.

0 Spam
5 Marī  
Kā pārvarēt riskus? Klausīties gudros cilvēkos nevis atprātotājos.

http://www.satori.lv/raksts/3796/Janis_Oslejs/Strauji_augosa_Latvija_%28lekcijas_video%29

1-10 11-14
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]

Statistika