Raksti - viestursr.ucoz.lv

Viesturs Rudzītis

Latvijas valsts, galvās

1918. gada Latvijai pēc pieciem gadiem būs simtgade. Lai gan tikai pusi no šī laika valsts būs bijusi politiski neatkarīga, tomēr simts gadi var būt gandrīz pietiekami, lai sāktu apjaust dziļāko Latvijas valsts jēgu, tās rašanās un pastāvēšanas likumsakarības. Drosmi runāt par valsti, neesot ne juristam, ne vēsturniekam, ne politologam, man dod pārliecība, ka valsts vispirms rodas un izveidojas „galvās” un tikai pēc tam tā varbūt atrod savu vietu ģeogrāfiskajā kartē. Ne visām tautām pasaulē ir sava valsts, kā piemērām, kurdiem, kuru ir divdesmit pieci miljoni, vai daudzām Indijas „tautiņām”, par kurām vairums latviešu pat nav dzirdējuši, bet kuru valodās runā desmitiem miljoni cilvēku.

Nācijas pirmā sieviete

Itāliešu žurnālistes Kjāras Makoni grāmatā „Sarkanā komēta” ir daudz pārstāstu par Aspaziju no citiem avotiem. Latviešu valodas nezināšana nav ļāvusi viņai izteikt patstāvīgus spriedumus gan par dzejnieces dzīvi, gan darbiem, tādēļ grāmata vairāk kalpo kā tāds ceļvedis cittautiešiem, kuri, gluži kā pati Makoni, klejojot pa Raiņa un Aspazijas „otro dzimteni” Kastaņolu, varētu būt uzdūrušies dzejnieku piemineklim un gribējuši zināt, kas gan ir šie ziemeļnieki, kam tas veltīts?

Kurp raugās Violeta?

Treisija Letsa lugas „Osedžas zeme” uzvedums Nacionālajā teātrī (režisors Valters Sīlis)vēl tikai būs – pirmizrāde 13. janvārī, bet nevarēju izturēt, kaut ko par to neuzrakstījis jau līdz tam. Recenzija par neredzētu izrādi skan līdzīgi kā – nedzimušu bērnu ārstēšana. Tomēr ja dziļāk padomā – varbūt tieši vēl nedzimušie bērni ir visvairāk pelnījuši tikt ārstēti? Un šī nav recenzija par izrādi, tās ir pārdomas par tekstu.

Steidzīgi samīļojiet Jurģi Liepnieku!

Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā 8.septembrī ES mājā, Aspazijas bulvārī 1, rīkoja diskusiju "Demokrātijas kvalitāte: līdzdalība un manipulācijas". To vadīja profesors Igors Šuvajevs, diskusijas panelī bija uzaicināti šo rindu autors, Jurģis Liepnieks, bet sākotnēji domāto Aigaru Freimani aizstāja profesors Juris Rozenvalds.

Neatzītās Dievietes atzīšana - 3

turpinājums ...

Neatzītās Dievietes atzīšana - 2

turpinājums ...

Neatzītās Dievietes atzīšana

Latviski no latīņu valodas ir tikusi iztulkota Heinriha Krāmera un Jakoba Sprengera 1486. gadā publicētā traktāta „Melleus melleorum” viena nodaļa – to ir paveikusi Laura Hansone, teoloģijas maģistre. Tulkojums publicēts http://sieviesuordinacija.lv/ Laikam nav bijis viegli, ja pie tradicionāli latviski lietotā nosaukuma „Raganu veseris” ir bijis jāpaskaidro – „Raganu, „sieviešu ļaundaru” veseris”. Svarīgs sacerējums - tāds, kas veselus trīs gadsimtus kalpojis par katoļu baznīcas attieksmes pret sievietēm pamatu. Balstoties uz tajā paustajiem apgalvojumiem, daudzviet Eiropā liesmojuši sārti, kuri aiznesuši nāvē tūkstošiem tādu sieviešu, kuras tolaik sauca par raganām.

Nāve dzīves garumā

Izlasīju Heidenas Erreras fundamentālo darbu – Frīdas Kālo (1907 – 1954) biogrāfiju „Frīda”. Sākumā uztvēru to tā diezgan mehāniski, bet jo tālāk ielasījos, jo vairāk aizrāvos.

Zenta Mauriņa, kādu to redzu es

Biju uz „100 gramiem kultūras” – šoreiz par man ne pārāk labi zināmu latviešu kultūras virsotni – Zentu Mauriņu. Kad aicināja, apmulsu un gribēju atteikties (es taču tik maz par viņu zinu), telefona saruna ieilga manu paužu dēļ. Bet šajās pauzēs es veicu pāris ceļojumus domās.

Ceļojums ar Frīdriha Šillera „Mariju Stjuarti”

Drīz ar Frīdriha Šillera „Marijas Stjuartes” pirmizrādi Dailes teātrī noslēgsies mans ceļojums pa Anglijas un Skotijas karaliskajiem dzimtaskokiem, kuros ieauguši arī zari no Francijas un citu valdnieku ģenealoģijām.