Intervijas

Provokatīvā psihoterapeita Viestura Rudzīša domas vienā auditorijas daļā spēj radīt sajūsmu, citus pamatīgi nokaitināt. Viņam ir savs veids, kā skatīties uz šo pasauli un sievietes lomu tajā – varbūt neparasts, bet konsekvents. Un tajā vērts ieklausīties arī tad, ja viņam galīgi nepiekrītam.

- Tā ir realitāte – aizvien vairāk sieviešu iet biznesā. Kā jūs to vērtējat?

-  Es uzskatu, ka viņas sajauc spēles laukumu biznesā. Jo līdz ar sievieti biznesā un valsts pārvaldē ienāk fiksācija nevis uz objektīvo, bet uz subjektīvo. Līdz ar sievieti vienmēr ienāk attiecības – viņa uz tām ir orientēta, jo arhetipiski nāk no mājas – no tradicionālas sieviešu pasaules, kurā jābūt kaut kādai hierarhiskai kārtībai, kuras rezultātā izvirzās viena no sievietēm kā Lielā Māte. Tad pārējās saskaņo uzvedību ar viņu. Un te parādās tas, ko es saucu par spogulīt, spogulīt principu - kā es izskatos, ko par man domā, vai ciena? Vai man kāda konkurence, kas ir mani pretinieki? Kā jau teicu – sievietei svarīgs šis subjektīvais faktors, attiecības – vai es patīku, vai mani mīl, ciena. Bet biznesā vienmēr bijis svarīgs objektīvais – klienta intereses. Tā ir vīriešu pasaule – ko mēs saražojam, cik tas maksā, kur ir lētāk, cik varam nopelnīt. Un, ja sieviete iet darbā, tātad viņa mēģina attīstīt sevī vīrišķo daļu. Jautājums – vai tas izdodas un vai tā vietā nenotiek pretējais – vai viņa neienes sievišķo pasauli vīriešu pasaulē. Tas ir ļoti bīstami – tā ir kā seksīga, aizmidzinoša un lēnām nogalinoša skābe vīriešu pasaulē. Kādreiz skolā nebija nevienas sievietes, toties tagad tur nevar vīriešus atrast. Jā, tāpēc, ka skolā drīkst būt zemas algas. Bet ir neizteikta doma, ka skolotājai arī nav jāmaksā daudz, jo skolotājas ir gatavas strādāt par nelielu algu, lai tikai būtu cilvēkos – būtībā viņām ir jābūt apmaksātām no saviem vīriem – kaut vai caur maksājumiem auklēm, dārzniekiem, telpu dizaineriem utt.

- Jūs gribat teikt, ka sieviete, ieejot kādā profesionālā laukā, pazemina šī lauka vērtību un tāpēc vīrietis aiziet?

-  Jā, jo viņai svarīgāk par vajadzību pelnīt ir būt cilvēkos. Ar to viņa sabojā biznesa ētiku un vīrietis nevar neaiziet, jo sieva un bērni mājās prasa ēst. Jā, vīrieši jau teiks – mums patīk, ka te sieviete staigā un kustina dibenu, bet līdz ar to var gadīties, ka kādā brīdī biznesā uzvar nevis piedāvājums, kurš ir lētākais, bet tas, kur figurē kāds dibens.

Lēmums veidot savu biznesu saistīts ar gluži cilvēciskām šaubām un bailēm — kā izdosies? Izrādās — lēkt nezināmajā nebaidās tikai psihopāti. 

«Bizness ir vīriešu pasaule,» uzskata psihoterapeits Viesturs Rudzītis. Lai arī daudzus šāds uzstādījums varētu sakaitināt, nav tik vienkārši, kā izskatās. Pieauguša cilvēka izvēles un rīcību, pēc Rudzīša domām, nosaka agrīnās bērnības pieredze. Tā ir ārkārtīgi nozīmīga. Tieši uz tās kā uz nostiprinātiem dzelzsbetona pāļiem cilvēks būvē savu turpmāko dzīvi.

Jūrmalas Centrālajā bibliotēkā viesojas ārsts - psihoterapeits Viesturs Rudzītis

4. aprīlī, Veselības dienas priekšvakarā, Jūrmalas Centrālajā bibliotēkā viesojās psihoterapeits Viesturs Rudzītis - profesionāls mediķis, kurš izglītību papildinājis arī Norčepingas  Moreno institūtā un Osnabrikas universitātē Vācijā.

Viens no V.Rudzīša vaļaspriekiem ir literatūra un rakstīšana. Savu profesionālo pieredzi un redzējumu par sabiedrības attīstību un veselību V. Rudzītis apkopojis trijās grāmatās - „Bendes meitiņa un viņas tēvs" (2002, 2004), „Dejas uz palodzes pie atvērta loga" (2004) un grāmatā „Pie tēva" (2008, 2010), kura tulkota arī krievu valodā. Šobrīd V. Rudzītis strādā pie šīs grāmatas papildināta izdevuma angļu valodā.

Psihoterapeits Viesturs Rudzītis savukārt uz mīlestību pret sevi skatās mazliet atšķirīgi. Viņš ir pārliecināts, ka daba sievietei radījusi īpašus noteikumus: sieviete pilnvērtīgi var sākt sevi mīlēt tikai brīdī, kad viņas bērni ir pieauguši un aizgājuši savā dzīvē. Sevis mīlestība nav savienojama ar mātes lomu, jo, būdama māte, sieviete vienmēr vispirms domā, rūpējas un uzņemas atbildību par savu bērnu un tikai tad par sevi. Mātes loma ietver sevis noliegumu. To vada instinkti un tik senas programmas, cik sena ir cilvēce.