Tagad tas ir noticis – šī mājas lapa ir radusies un mitoloģiski virtuālais Aiters brīnumainā un gādīgā veidā nogādā to Tev, lasītāj. Cerībā ne tikai ienest šajā telpā kaut ko no manis – šīs lapas saimnieka, bet arī sagaidīt atgriezeniskas ziņas. Un tad jau – kas zina – varbūt radīsies Satikšanās Vieta ne tikai starp mums ar Tevi, bet arī starp Tevi un Tevi. Ja tas tā notiktu, es būtu ļoti priecīgs.
Kad būsi aplūkojis to, kas te ir, gan jau pats būsi sapratis, ar kādām cerībām šī vietne ir radīta. Tomēr uzdrošināšos dažas no tām akcentēt.
Pirmkārt – septembra beigās sākas 2008./09. gada psihodrāmas grupu sezona, kura ilgs līdz pat maija vidum. Šeit Tu vari iegūt informāciju un pieteikties uz tām.
Otrkārt – esmu centies ievietot šeit vairākus savus rakstus – gan jau publicētos, gan arī vēl nepublicētos. Kā rāda mana psihoterapeita pieredze, cilvēki cenšas savus meklējumus psihoterapijā kombinēt ar meklējumiem lasot. Un nereti svarīgas atslēgas saviem jautājumiem atrod tieši dažādu žanru literatūrā.
Septembra beigās iznāks mana trešā grāmata „Pie Tēva” – tajā būs, bet šeit jau ir grieķu mitoloģijas ģenealoģiskās shēmas. Tās vairāku gadu laikā esmu izveidojis un izmantojis, lai saprastu cilvēka svarīgāko ģimenes lomu (Māte, Tēvs, Meita, Dēls, Sieviete, Vīrietis …) attīstības likumsakarības. Cerams, kas Tevi mitoloģija iedvesmos tāpat kā mani!
Vēl šeit ir skices jau ilgi topošajai grāmatai „par Raini”. Tas, ka tās ir šeit, zināmā mērā ir eksperiments – varbūt, atrodoties saitā, tās nogatavojas un nobriest līdz kondīcijai, kad būs gatavs arī šis darbs?
Treškārt – es cenšos izveidot šeit manu grāmatu veikalu (iesākumā tajā tiks piedāvāta tikai pēdējā – „Pie Tēva”). Lasītājam tas varētu būt gan laiku, gan naudu taupoši. Sevišķi tiem, kas dzīvo tālāk no lielajām pilsētām, kurās grāmatveikali vēl ir. Bet ir daudz vietu Latvijā, kur to nav. Toties internets ir arvien pieejamāks - tur Tu varēsi grāmatas pasūtīt un sev tuvākajā pasta nodaļā – saņemt.
Ceturtkārt, es pats neesmu pietiekoši drošās attiecībās ar visām tehniskajām lietām ap šo saitu. Tādēļ, paldies Dievam, ka ir meitas! Šajā gadījumā - Marta, kas palīdz man visu šito izveidot. Tomēr ar visu to - visi lapas instrumenti nesāks darboties vienlaicīgi. Tie attīstīsies pakāpeniski un es ceru, tas man tiks piedots.
Un, visbeidzot, piektkārt – šie ievadvārdi ar laiku pazudīs un to vietā nāks jaunas aktualitātes, par kurām man gribēsies padalīties. Jo – kur ir satikšanās, tur vienmēr kaut kas rodas!
Labdien! paldies, ka ir šī mājlapīte, tas ir noderīgi. Uz doto brīdi, studiju procesā esmu pievērsusies tēva un meitas attiecību apskatīšanai. Kā materiālu izvēlējos mūsdienu latviešu lugas, tādas, kas nav vēl iestudētas, kas piedalījušās Nacionālajā lugu konkursā. Tā kā tēma ir plaša un arī dziļa, un daudzslāņaina, esmu nonākusi, drīzāk iesprūdusi kādā noteiktā līmenī un netieku ne uz priekšu, ne kur citur. Pašlaik lasu Viestura Rudzīša "Bendes meitiņa un viņas tēvs". Tas viss mani aizrauj. Vakar turēju rokās arī "Pie tēva...", tik grāmatbodē Liepājā tā jau izpirkta. Ceru, ka būs vēl. Materiāla ir daudz, arī pašas vērotie un noformulētie, bet, ko tas viss pasaka par tēva un meitas attiecībām... hmm. atslēgu vēl neesmu atradusi. Tas laikam atkarīgs, ko pati vēlos pateikt un secināt, vismaz zinātniska darba ietvaros, lai atgrieztos pie tā atkal un turpinātu...
Arī kāri lasu Viestura jauno Grāmatu „Pie Tēva” un pievienojos Sadovskas izsmeļošajiem komentāriem, jo saskatīju līdzīgi. Grāmata ir patiesi skaista kā mākslas darbs un autora valoda ir kļuvusi tēlaināka un plūstošāka. Šo darbu gan nevar izgrauzt parastajos grāmatu lasīšanas tempos un grieķu mitoloģijas vārdnīcu un grāmatu iegāde arī varētu būt vēlama. Nākamajā saulainajā sestdienas rītā pēc grāmatas iznākšanas ar prieku izlasīju, cik vienkārši un saprotami noformulēts ceļš pie Dieva. Protams, ka tā ir attīstība un ceļš uz savu Patību, ko domās dēvēju par ceļu pie Sevis. Tas arī ir interesantākais ceļš, ko cilvēks savā mūžā var noiet.
Domāju, ka Viestura grāmatas secīgi papildina viena otru, iepriekšējo izlasīšana palīdz uztvert jauno darbu. Grāmatas tiešām iesaka viens otram cilvēki, kas vēlas iepazīt sevi un esmu vairakkārt pamanījusi neizprotošu un noliedzošu attieksmi pret „Bendes meitiņu un viņas Tēvu” no tiem , kuri dziļi iestiguši Mātes pasaulē. No savas pieredzes ieteiktu lasītājiem apmeklēt ari dažas psihodrāmas izrādes, kas burtiski palīdz vizualizēt un izprast lomas.
Mājaslapā tiešām noderētu Domu istaba vai citādi saukta vietne, kur pārdomām un komentāriem saplūst vienā gultnē. Vēlētos uzzināt, vai grāmatu rakstīšana ir dziedējošāka par lasīšanu.
Esmu priecīgs par šo jaunradīto telpu. Šķiet, ka šī mājas lapa ir vistuvāk Dieviem. Tieši par to arī būs mans stāsts. Vispirms – par iemesliem. Viss sākās ar to, ka mani vienkārši kaitināja ‘’ņemšanās’’ ar mitoloģiju un visvisādajiem, Dievu tēliem. Un tā ir bieži, ka mani kaitina tās lietas, kuras es neizprotu. Un labi, ka tā. Jo tas stimulē mani gan apzināti, gan neapzināti meklēt atbildes, lai varētu atbrīvoties no kaitinošās neziņas. Pārdomu rezultātā, esmu nonācis pie kādas īpatnējas versijas. Ar to, tad arī raudzīšu dalīties. Tomēr vēlos brīdināt, ka būs nepieciešama revīzija aizspriedumu lādītē. Un tātad. Ja nu ir tā, ka nevis Dievs, bet gan Cilvēks ir šobrīd pieejamā augstākā attīstības pakāpe? Atšķirībā no Dieviem, Cilvēks ir spējīgs realizēt savā dzīvē vairākas Dievišķās būtības. Savas dzīves laikā ‘’iziet cauri’’ jeb ‘’caurdzīvot’’ vairākas Dievišķās pieredzes. Ja vēl pieļauj domu par Cilvēka ciklisko atdzimšanu, tad atliek vien secināt, ka cilvēks ir spējīgs uzkrāt visu Dievišķo lomu jeb uzdevumu pieredzi. Individualizācijas procesu es vēlos uzskatīt par attīstības pamatbūtību. Un arī šādā kontekstā aplūkojot cilvēku, var secināt to, ka zaudējot Olimpa kalna gaisotni, Cilvēks ir ieguvis pats savu ‘’iekšējo Olimpu’’ – savu ķermeni. Citiem vārdiem to varētu pateikt tā, ka Cilvēks – tas ir ieķermenējies Dievs. Šī ķermeniskā attīstība pagaidām vēl ir gaužām zemā līmenī, jo Cilvēks ir gatavs uztvert savu ķermeni kā cietumu, nespējot apjēgt visas tās dziļās iespējas, ko sniedz ķermeniskā eksistence. Šādā skatījumā, gluži labi saprotama kļūst Cilvēka dabiskā iekšējā tieksme jeb ilgas pēc Dievišķā. Tās ir ilgas pēc zaudētās paradīzes. Tikai nav īsti skaidrs, vai šādā gadījumā virziens ‘’pie tēva’’ (ja to uzskata par Dievišķo pirmsākumu, jeb iepriekšējo attīstības posmu) nozīmē – uz priekšu, vai atpakaļ.
man patika viedoklis par googlošanas ietekmi :) http://blogi.nozare.lv/zarins/2008/09/01/vai-internets-maina-musu-domasanas-veidu/
īss autora secinājums: "pamazām izzūd apgaismības laikmeta cilvēka ideāls, “personība-katedrāle”, kuru cilvēks mērķtiecīgi veido savas dzīves laikā; to aizstāj “cilvēks-pankūka” ar plašām, taču ļoti seklām zināšanām, gatavs uzņemt papildus nepieciešamās zināšanas ar vienu peles klikšķi." :)
Mans papildinājums, pārsvarā no manas programmētāja dzīves, bet ne tikai - ja agrāk (teiksim, vairāk kā 5) gadus atpakaļ meklēšanas iespējas bija ekstra, tad tagad var diezgan droši paļauties, ka plašajā internetā kāds man aktuālo lietu jau ir darījis, jāprot tikai viņu atrast, izpētīt pieejamo info, vai pajautāt. T.i., sanāk, ka priekš manis internets ir kļuvis vairāk nekā tikai saziņas kanāls (epasti, forumi, skype) vai informācijas krātuve (daudzās mājas lapas) - tā ir vide, kuru var arī ietekmēt vēlamā virzienā, ar viņu pareizi komunicējot. Tas nekas, ka tos cilvēkus es varbūt nekad neesmu redzējis un nekad neredzēšu. Kaut kā tā.
Interesanta mājas lapa. Noteikti piedalīšos virtuālajā saskarsmē un sekošu līdz visam jaunajam. Ar nepacietību gaidu jauno grāmatu, ko noteikti iegādāšos. Lai Tev veicās Viestur!! Indra Liepājā.
Paldies par lapu, 1) forši, ka tā ir 2) tā ir saprotami organizēta 3) un tai ir labs dizains. 4) ir sanācis tā, ka esmu it speciālists, un Viestura eksperimenti ar internetu ir man ir interesanti no profesionālā viedokļa. Internets ir kļuvis par jaunu vidi, kas reizēm palīdz komunicēt, reizēm - traucē, un domāju, ka būtu labi tikt skaidrībā par tiem faktoriem, kas palīdz :)
Satikšanās tas ir patiešām tas, kas pietrūkst. J. Griškoveca pieredze, blogojot livejournal.com, liecina, ka tas ir lielisks PR. Jau iedomājoties vien, ka Viesturs rakstīs savu interneta dienasgrāmatu vai vismaz šad tad padalīsies savās sajūtās, pieredzē un jaunatrastās atziņās/saitēs/dzejās/mūzikā, - sirdī paliek silti. Viesturs šeit iet tālāk, izvirzot par mērķi gluži normālu lietu, kuras Griškovecam pietrūkst - grāmatu veikalu. Jau pirmajā acu uzmetienā man rodas šādas tādas idejas, kuras varētu papildināt sadaļu "Grāmatu veikals". Skatīšu nu mītu shēmas, jo šomēnes dzirdētā filozofa Andra Rubeņa lekcija manī atvēra kaut ko, kas kopā ar mākslu dzemdēja vēlēšanos radīt.
Gaidīšu reģistrācijas pogu (jo ticu, ka šeit tiešām varētu satikt to, ko krieviski sauc "ob64enije")!
Ljoti patiikama un cieniiga maajaslapa izdevusies. Juutos kaa paciemojusies Melluzhos :) Paldies par atveertiibu, kuru es saskatu arii shajaa virtuaalajaa maajvietaa, manupraat, ljoti izdevusies. Un, lai veicas Juusu cilveeciigajaa un dodoshajaa pashrealizaacijaa! Ar cienju, Liiga
