Interesanti gan, vai kādam šodien vajag Varoni? Vai kāds šo vajadzību ir gatavs formulēt, atzīt un aizstāvēt? Vai par to tiek domāts?

Un kad mēs novēlam priecīgus … (nezin kāpēc tieši priecīgus visbiežāk vēl), ko mēs ar to domājam? Var jau būt, ka tie ir svētki, lai nosvinētu tumsas beigas un cerības uz gaismu. Un gan jau tā tiešām ir – ar kādu zemapziņas stūrīti to mēs tā uztveram. Aizdomāties gan laikam neaizdomājamies – vairāk par to, ka būs brīvas dienas, varēs atpūsties, satikties un – nu jā – ieēst, iedzert… Dziesmiņas, tingeltangeļi dāvanas un citi brīnumi…

Bet kā tad ar Varoni – jo Kristus dzimšanu es interpretēju tieši tā, šeit negribētu atkārtoties kādēļ tieši tā. Kas lasījis „Pie tēva”, sapratīs. Vai dzimst risinājums šodienas tumsai, nogurumam, izmisumam, apjukumam, bezspēkam. Katrā problēmā ir noslēpts risinājums un tam būtu jānāk.

Bet vai kāds to gaida? Vai Varonis tiks pamanīts, kad dzims? Vai ļaudis ir gatavi gaismai? Vai tie neapžilbs un nevilksies atpakaļ krēslā?

Lūdz un tev tiks dots! Gaidi un atnāks! Vēlies un viss piepildīsies! Lūgt, gaidīt un vēlēties – tas ir ļoti aktīvas, apzinātas, enerģētiski piepildītas darbības. Tas nav tikai – nebūtu slikti, ja būtu. Ja laimēsies… Varbūt nepaies garām…

Varbūt mums apkārt ir pa pilnam atnākušie, bet nesagaidītie un nepamanītie Varoņi? Kuri nes savu vēsti, sludina risinājumus, bet netiek uzklausīti. Jo vajag taču spēku, lai zinātu, ko gaidi un lai gaidītu.

Un tā – varbūt Varonis aiziet garām. Un mēs nemaz nezinām, ka viņš ir bijis, pieklauvējis, bet neielaists. Un mēs tikai sūdzamies, ka nekā nav.

Bērns. Cilvēks ar visjūtīgāko un radošāko dvēseli. Viņš gaida uz savu uzdevumu, gatavs, vispirms piepildīt to un tikai tad varbūt dzīvot pats. Varbūt, ja izdosies augšāmcelties. Bet līdz tam – rūpes par savu vecāku glābšanu, par to, lai atnāktu gaisma.

Varbūt mēs varam bērnam palīdzēt? Ievērot, pēc kā viņš cenšas, un padomāt – varbūt tas ir risinājums mūsu vecāku problēmai? Grūti? Jā, gaidīt Varoni nav vieglāk kā Varonim atnākt. Vieglumu ar Varoni gan nevar solīt – gaidīšana ir viens no visgrūtākajiem darbiem.

Nu tā. Dažas domas klusumā.