viestursrudzitis.lv

Blogs

Sākums » 2014 » Janvāris » 26 » sievietes, krūtis un Sievietes
sievietes, krūtis un Sievietes
11:42 PM


Sievietes krūtij ir trīs galvenās funkcijas. Pirmkārt, tas ir orgāns bērna barošanai. Tā arī, šķiet, vissaprotamākā un visiem zināmākā. Tomēr arī tajā ir šis tas ne tik visiem zināms. Piemērām, māte bērnam dod speciāli viņam vienīgajam ražotu pienu, jo tajā ir mātes organisma saražotas imūnvielas. Tā kā bērns un māte atrodas analoģisku mikroorganismu vidē, tad šīs imūnvielas aplīdz aizsargāt bērnu tikmēr, kamēr tas pats sāk veidot savu šūnu un humorālo imunitāti. Pārāk elementāri, tādēļ Gladiola raksta: ...es aizdomājos, vai krūšu tiešā funkcija ir zīdīšana. Man šķiet, ka bioloģiski krūtis, protams, tam ir domātas, bet pašlaik krūtis kalpo kam citam.


Par otru krūts funkciju pēdējos desmit, divdesmit gados sabiedrība arī ir daudz un labi informēta. Jaunās mātes ar pavisam nelieliem izņēmumiem zina, kādēļ krūts barošana ir labāka nekā mākslīgā. Nevis tikai pašas barošanas un piena kvalitātes dēļ, bet tās drošības sajūtas dēļ, ko sniedz fiziskais kontakts ar siltu un mīkstu mātes daļu. Saikne – „krūts – drošības sajūta” bērnam augot iegūst arī garīgu un simbolisku nozīmi un ja šis bērns ir meitene, tad nosaka pēctecību – tas labais, ko es esmu saņēmusi no savas mātes krūts, man ar savu krūti jānodod tālāk saviem bērniem. Bet ja bērns ir puika, tad viņā visu mūžu paliks ilgas pēc šīs krūts. Tās sevišķi pastiprināsies grūtos brīžos, bet arī ārpus tiem noteiks daļu no vīrieša tieksmes pieskarties, piekļauties un ieritināties sievietē.


Trešā krūts funkcija ir, no vienas puses, pašsaprotama, no otras – šokējoša. Skaidrs, ka vīra pieskāriens sievas krūtij ir seksualitātes izpausme abos virzienos. Bet ne tik skaidrs – ka seksuāla nozīme varētu būt arī bērna pieskārienam mammas krūtij un arī abos virzienos, turklāt svētās seksualitātes nozīmē. Jautājumam – „kas atšķirīgs sievietes krūtij un sērkociņiem?” atbilde ir „sievietes krūtis ir domāta maziem bērniem, bet ar tām spēlējas pieauguši vīrieši. Sērkociņi savukārt domāti pieaugušiem vīriešiem, bet ar tiem spēlējas mazi bērni”. Tātad – seksuālais – uguns – neatļautais – kaut kā draudzējas. Starp šiem jēdzieniem ir simboliski garīga saikne, kas veidojusies psihes attīstības gaitā.


Ir jau ticis runāts par jaundzimušu bērnu spēju mātes sejā saskatīt Dievieti (Nelaimīgo un Laimīgo). Nelaimīgā spiež bērnam pacensties, lai darītu māti laimīgāku, gadījumā, ja to pietiekoši labi nedara bērna tēvs. Krūts šajos gadījumos ir tas kanāls, caur kuru mātē - Dievietē tā bērna sniegtā laime ienāk. Tātad ienāk tas darbs, ko vispirms nepieaugušais un tad – pieaugušais bērns kā kultūras varonis ienes Mātē – Dzimtenē – Tautā, kā rezultātā Laimīgās Dievietes kļūst vairāk un pasaule vēršas par dzīvošanai piemērotāku vietu. Protams, tas viss var notikt, ja bērns izdzīvo un Nelaimīgā Dieviete izrādījusies viņam uzvarama.


Padomāsim par šo simboliski garīgo jēdzienu ķēdi: barība – imūnvielas – drošības sajūta – cīņas ar Nelaimīgi Dievieti un ziedošana - seksualitāte. Un padomāsim par sievietes krūti kā sākotnēju sakaru kanālu, pa kuru bērns ar šiem jēdzieniem komunicē caur sievieti – māti. Domājot mums būs grūti nenonākt pie secinājuma, ka sievietes ķermeņa fiziskajam plānam un krūtij šajā plānā ir daudz lielāka un noteikti ne nejauša nozīme. Krūts nevarētu būt izvietota uz muguras vai pie labās kājas. Tā nevarētu sākties no pieres vai no dzumumorgāniem. Tā ir tur, kurā tai jābūt saskaņā ar krūts simboliski garīgajām funkcijām.


Vai varam iedomāties vijoli kā dēlīti, uz kura novilktas stīgas? Akustisko vijoli nevaram, bet elektrisko – varam, tādas ir. Pēdējā man asociējas ar sievieti bez krūtīm. Es nevaru teikt, ka šāda vijole nav skaista, tā ir citādi skaista. Bet tā darbojas citā zīmju un uztveres sistēmā kā akustiskā vijole un tās klasiskais skaistums. Šī jaunā zīmju un uztveres sistēma ar to, ka tā ir sniedz iedrošinājumu sievietei ar amputētām krūtīm, taču ar to nepietiek. Lai šāda sieviete „skanētu”, tai ne tikai attiecībās ar sevi, bet arī attiecībās ar vīriešiem un bērniem jāpārstrādā šī drošības sajūtas, seksualitātes un sasaistes ar Dievieti sistēma. Kas nozīmē – jāapzinās, kā tā strādā, jāapzinās savas individuālās vajadzības un jāapzinās, cik daudz jeb maz racionāla labuma šodien dod kādreiz vajadzīgie un loģiski izveidojušies arhetipi, dievi jeb psihes funkcionēšanas programmas. Bet apzināties var – runājot par tām.


Turpinot par akustiskajām vijolēm - nevar taču apgalvot, ka tās ir dabiskākas un vienkāršākas par dēlīšiem ar stīgām. Gluži pretēji – kāds tās ir izveidojis ar savu priekšstatu par skaistu instrumentu un skaistu skaņu, kuru šis instruments rada. Vai, precīzāk, uztaustījis sevī to skaistumu, kas ir izkoptām dabas formām, atdalītām no nevēlamiem piemaisījumiem.


Man šķiet, sievietes ķermeņa fiziskais plāns nav nejaušs, to kāds ir attīstījis un turpina attīstīt. Varbūt tie ir vīrieši, kas par savu bērnu mātēm izvēlas sievietes, visvairāk līdzīgas vijolēm. Vai otrādi – tās ir sievietes, kas tikai tad, ja ir līdzīgas vijolēm, uzdrošinās dzemdēt. Varbūt tie ir bērni, kas dzimuši no mātēm – vijolēm, jūtas pašapzinīgāki un vairoties gribošāki par bērniem, kuru mātes ir kā dēlīši ar (dažreiz sarautām) stīgām bez klāt pievienotas elektrības.


Te mēs atkal nonākam pie skaistuma. Šoreiz varbūt ne gluži vīriešu - modes dizaineru (kas ļoti bieži mīl nevis sievietes, bet vīriešus) veidota, bet tomēr kaut kā no dabas noskatīta vai „nojusta”. Tāda skaistuma, kas atbalsojas mūsos iekšā kā „skaists”. Tāda skaistuma, kas saistās un izsaka augstāk minētos garīgi simboliskos jēdzienus un kas ar tiem asociējas. Tāda skaistuma, kuru mākslinieks var uzvilkt ar vienu līniju un šī līnija jau mūsos sāk skanēt kā viss tas garīgi simboliskais skaņdarbs, kuru še mēģinām pierakstīt kaut kādā verbālā zīmju sistēmā.


Šeit var sagribēties „mazāk filozofijas”, uzdodot konkrētu jautājumu: kas ir skaistāks – lielas vai mazas krūtis? Man šķiet, tāds jautājums skan līdzīgi kā: kas skaistāks – vijole, alts, čells vai kontrabass? Katram mūziķim taču savs instruments, vai ne tā? Tomēr tieši par krūšu lielumu tiek daudz rakstīts komentāros.


Gladiola: ...dzirdu plastiskos ķirurgus apgalvojam vienu pēc otra, ka vispieprasītākās ir krūšu palielināšanas operācijas, tad man ir jautājums - kāpēc tik daudz sieviešu nav apmierinātas ar savām krūtīm un par ko tas liecina. Kāpēc viņas vēlas, lai krūtis būtu "jaudīgākas"? [...] ... es īsti nezinu, vai lielās krūtis ir vīriešu vai tomēr sieviešu pašu fantāziju piepildījums.


 Zane - Man liekas, ka vīriešiem patīk meitenes ar lieliem pupiem un lielu pakaļu tāpēc, ka viņas, zemapziņas līmenī, asociējas ar "labāku" mammu, bērna iznēsāšanai, dzemdēšanai, barošanai [...] ... sievietes krūtis ir tas, kas veido sievietes stāju kopumā. Visvairāk var pamanīt tieši stāju, nevis krūtis. Zinu sievieti, kam bija krūts vēzis, bet to veiksmīgi apārstēja. Viņas stāja bija tāda, ka krūtis(nemaz ne tik mazas) bija rūpīgi apslēptas zem ķermeņa ieliekuma mugurā. Tā varētu būt tāda stāja, kas nozīmē - krūšu nav, sievišķības nav, seksualitātes nav, faktiski dzimuma nav. Ja kāda dziņa ir bijusi, tad tā ir rūpīgi noslēpta muguras izliekumā.


Barbara - Vēl ienāca prātā, ka sieviete, kuru daba apveltījusi ar mazām krūtīm, droši vien jūtas citādi nekā lielāku krūšu īpašniece. Vismaz nespēju pat iedomāties, kā justos un ko par sevi domātu, ja man tur nekā nebūtu. Ir tik ļoti pierasts, ka ir un turklāt ir tik pamanāmas, ka šķiet, ka bez tām vairs sevi par sievieti saukt nevarētu.


 


Kā lasām, vairāk tomēr dominē sieviešu kārtas komentētāju vēlme muzicēt uz lielākiem instrumentiem, vēlreiz saaktualizējot jautājumu – kam vajag lielākus, viņām pašām vai viņu fantāzijai par viņu vīriešu muzicēšanas gaumi. Ja tomēr nerunājam par kontrabasiem, bet par krūtīm, tad uzrodas arī (iespējamā zīdaiņu) fantāzija (ja zīdaiņi fantazē) par nosmacēšanu ar krūtīm un pieaugušu vīriešu iespējamā saldme, fantazējot par šādu slepkavības vai pašnāvības veidu.


Lāsma stāsta par savu krūšu metamorfozēm barojot bērnus – tas liek man atcerēties kaut kur lasīto, ka kādā Āfrikas ciltī par cienījamākajām uzskatītas sievietes, kas spēj savas krūtis nēsāt, pārmestas pār plecu. Tātad – esam nonākuši pie tēmas par krūšu formu iespaidošanu, par tādu kā krūšu veidošanas estētiku un mākslu. Par krūšu spēju izteikt idejas, kas nemaz nav tā saistītas ar šo orgānu sākotnējām, dabiskajām funkcijām. Vai tas nenoved pie domas par krūšu gluži kā frizūras veidošanu?


 


Turpinot domāt par tādas sievietes sajūtu, kurai nesen amputēta krūts, atkal nevarēju neiespaidoties no komentāriem.


Zane - Bet tam, kam var piekrist, ir par amazones sindromu. Tur kaut kas ir.. Tīri simboliski, zaudējot krūtis, varbūt sieviete zaudē daļu savas sievišķīgās pievilcības..


Gladiola - ... krūtis jau nav sievietei dotas tāpēc, lai veiktu protesta funkciju - saslimtu ar vēzi, kad sieviete pati neapzinās, ka ar viņu kaut kas nav kārtībā. Ir taču daudz sieviešu, kam nav nekāda vēža. Vai tad viņām krūtis ir liekas? Nederīgas un savu funkciju nepildošas? [...] Es noteikti ļoti pārdzīvotu, ja man noņemtu krūtis. Ne estētiskuma dēļ. Psiholoģiski man būtu sajūta, ka mana sievišķība ir pagalam, ka es kā sieviete vairs neeksistēju. Izmisums nevis par to, kā es izskatos, bet par to, ka man vairs nekad nebūs dots sajust to saldmi, ko sniedz vīrieša roku uz manām krūtīm. Tad jau nafig vispār viss. Neko vairs negribētos.


Jā, krūtis ir viens posms garākā sakaru ķēdē, kas mēdz attīstīties un mainīties, bet arī izteikt senākas arhetipiskas programmas. Ja šī posma nav, kaut kas ļoti svarīgs un pierasts nobrūk. Tomēr pārsteidzīgi būtu teikt, ka neatgriezeniski. Tas var būt izaicinājums un sākums kādai dziļākai apjausmai par savu sievišķību. Man patīk ideja par krūtīm, kas var tikt veidotas gluži kā frizūra.


Nobeigumā par to, ar ko sāku, plašāku par krūtīm, bet arī par tām. Notikumi ap NRA interviju lika man iedomāties, cik garu un sarežģītu terminoloģijas veidošanas ceļu esam nogājuši šajā mājas lapā, ka varam saprast viens otru bez lieliem pārpratumiem. Tādiem, kādi ik uz soļa gadās Ivetai Kažokai šeit - http://tny.cz/1de50381 . Bet viņa nav vienīgā – daudz ir tādu jaunu sieviešu, kas uzliktas uz sliedēm, vedošām nelaimē. Bet ir arī citi piemēri, kā šeit - http://www.twitlonger.com/show/n_1s045m4



 


 

Skatījumu skaits: 3738 | Pievienoja: viestursr | Reitings: 5.0/2 |
Komentāru kopskaits: 191 2 »
19 Dace  
0
Palasīju, kas notiek pie Stabinga, mazliet piedalījos arī; tieši viņa rakstā, manuprāt, pausts interesants skaidrojums un redzējums, uzjundīja dažas vērtīgas pārdomas, bet par maigu gan, par daudz laipots – tas ir lieki.

shades

Uzreiz iepatikās Marī citētais komentārs, ļoti precīzs, patīk ļaudis, kas raksta piesātinātus tekstus, bez liekiem vārdiem.

Tiešām jāpiekrīt viņa vai kāda cita tur teikatajam, ka, paldies Dievam, dažiem ir dota iespēja tikai runāt, nevis vadīt biznesu vai politiku, bet citiem jau diemžēl tādas privilēģijas ir, vai tad nav redzēti skuķēnu un puiku vadītie uzņēmumi, ko nedrīkstētu pieļaut. Rietumeiropā atbildīgos amatos jauns cilvēks nokļūst ļoti pakāpeniski, kad ir tapis arī vecāks un gudrāks.

Tagad pīpēju smok un domāju, vai pret publiski paustu bērnišķu muļķību biežāk nav jāsaka dont

18 Marī  
0
Oho - palūkojiet, kādas kaislibas un raganu medības par šo tēmu Stabinga bloga komentāros

http://psih.lv/par-nesaprotamo/

Varu tikai piekrist vienam no nedaudzajiem saprātīgajiem turienes komentāriem:

"Tā domāju - kādēļ gan sieviete sevī cenšas iznīcināt Sievieti? Lai kļūtu labāks vīrietis? Mans vērojums - šādas emancipētas sievietes (bieži grūti saukt par sievieti) vispirms cenšas vīriešus
padarīt rāmus (piem. apklusināt Rudzīti), bet, kad panākušas savu, nosauc tos par lupatām. Strupceļš, ūberemancipētajām nākas sastapties tikai ar apdraudošiem vai pieradinātiem
vīriešiem. Nav vairs citas opcijas. Taču karot/apspiest vai būt Sievietei, tas ir katras pašas izvēle. Dažām pazemojoši būt sievietēm."

17 Barbara  
0
Tātad tās ar mazām tomēr jūtas savādāk biggrin
Bet par krūts noņemšanu runājot - es tā iedomājos, ja man atklātu krūts vēzi un man būtu iespēja to visu izbeigt, samaksājot tikai ar krūti - nu, tad dievs ar viņu. Lai griež nost. Patīkami jau nav, bet ir taču visādas iespējas pēc tam, ja tas ir svarīgi. Bet ir diagnozes, no kurām vaļā netikt, lai ar kuru ķermeņa daļu maksātu, pat tāda iespēja nepastāv.

16 Lāsma  
0
Spogulīt, spogulīt, kurai no mums krūtis visskaistākās?

Gladiol, es nelepojos - es, iespējams, lepojos - pagātnes formā. Uzvelkot krūšturi, tavas krūtis neizslejas un neveido tā saucamo klīvidžu (cleavage)? Man gan nekad nav bijušas tik lielas, lai balstītos uz ribām - bet proporcionāli manam augumam tās bija ievērojamas. Tagad savus paugurus, es gribēdama nevarētu salīmēt kopā, lai veidotu to svītriņu - nevis rievu.
Jo tievāka sieviete, jo mazākas krūtis un otrādi.

Mazām krūtīm - ne tām, ko met pār pleciem, ir daudz priekšrocību - nemaisās arī pa kājām, nedurās acīs. Vienvārdsakot, netraucē. Izpilda lieliski savas funkcijas. Starp citu, mazās krūtis dodot vairāk un treknāku pienu. Tātad mazās ir funkcionālākas.

Tās nav domātas, lai vīrietis tajās ieritinātos un, nedod die's, nosmaktu. Tātad ir iespēja nesajusties kā mammai savam vīrietim.

Mazo krūšu īpašniecēm der dizaineru drēbes, jo viņi, visbiežāk, mīl vīriešus un, visticamāk, ir aizmirsuši ieprojektēt drānās vietu raženiem apaļumiem.

Kas vēl?
Skrienot, nekratās - ā , tas pie sadaļas - netraucē…

Nepārliecinātība par savu krūšu “riktīgumu” izpaužas aprunājot citu krūtis. Un palieloties ar savām.
Mani, piemēram, sakaitināja komentāri par “tik pamanāmajām” krūtīm un Viestura tiksmināšanās par “burvīgajām sieviešu krūtīm”, kaut gan tēma drīzāk būtu bijusi nepieciešama, lai iedrošinātu sievietes - kurām gadījies sasirgt ar “amozonismu” un zaudēt kādu vai abas no savām burvīgajām krūtīm.
Krūtis ir ne tikai sieviešu erogēnā, bet arī kancerogēnā zona. (noklausīta vārdu spēle iz vīrieša mutes)
Taisnības labad jāpiebilst, ka Viesturs prot iedvest cerību - kā citāda skaistuma iemācīšanos un kaut kā būtiska saprašanu caur zaudējumu. Bet visam pāri tīksme un krūšu mīla. Kas, protams, ir saprotami.

Man ir kolēģe , kurai ir 60 gadi. Reiz man gadījās redzēt kailas viņas krūtis. Tās bija skaistas. Nelielas un tvirtas. Viņa ar tām lepojās. Domāju, viņa tīšām gribēja, lai redzu. Es neslēpu, savu sajūsmu. Es atdevu godu viņas Dievietei!

Tā lūk - mērķis, lai cik arī būtu lielas vai nelielas - visas grib tvirtas krūtis arī 60 gados.

Visas grib krūtis!
Kā izrādījās, iedrošinājumu vajag ne tikai tām, kurām krūšu nav, bet arī tām, kurām ir un pašām patīk, bet kaut kāda iemesla dēļ viņām tās nav, jo kautrējoties par tām, krūtis tiek noliegtas, kā tāds Jēzus no Jūda.
Augšāmcelsies ne jau miesa.

15 Gladiola  
0
Nu, Zane, Tu trāpīji desmitniekā ar to plastiskā ķirurga komentāru. Es par to pašu domāju - nu kas notiek sievietes zemapziņā??? Un Tavas standarta krūtis es apskaužu... Es ar standarta krūtīm saprotu tādas kā zaķiem uz Playboy vāka. Kas spēj vēl nostāvēt "pašas uz savām kājām", nevis pagurumā atlaidušās uz ribām pasēdēt biggrin Ar lielajām krūtīm tā notiek. Toties, lai mani skaudība galīgi nesaplosītu, Tavu komentāru lasot, varu atzīmēt, ka kājas man ir izdevušās uz desmitnieku. Kā vēlāk vīrs atzinās, ar tām es esot viņu sašņorējusi smile Kāju priekšrocība laikam ir tur, ka tās (atšķirībā no krūtīm) var rādīt pat svešiniekam.
Bet es vēl gribēju pateikt kaut ko par zīdīšanu un tās seksuālo nozīmi. Neesmu droša, vai tāda ir. Katrā ziņā man šķiet, ja tāda būtu, tad no zīdīšanas vajadzētu gūt kaut kādu baudu, bet nav jau. Zīdīt ir nogurdinoši, jo it īpaši no sākuma, tas jādara tik bieži. Un nav nekāda piepildījuma no tā, ka 12 reizes dienā uz pusstundu jādod savas krūtis "pēc pirmā pieprasījuma". Es atceros, ka ar vecāko bērnu pēc divu mēnešu zīdīšanas biju gatava pāriet uz maisījumiem, jo jutos pārāk nogurusi no zīdīšanas. Un tas bija ar visu to, ka man nebija nevienas, pat ne pašas mazākās problēmiņas ar zīdīšanu - ne man sāpēja krūšu gali, ne bija piena sastrēgumi vai tamlīdzīgas briesmu lietas. Tiku tomēr tam pāri ar apziņu, ka mūžīgi jau tā nebūs. Zīdīšana man iepatikās tikai tad, kad to vajadzēja darīt divas vai trīs reizes dienā un tas bija ap pusgada vecumu. Man patika tā saite ar bērnu.

14 Barbara  
0
Par krūšu šļauganumu - bija tāda filma ar Diazu, Aplgeitu un vēl vienu aktrisi, kā viņas kaut kur brauca un pa ceļam mērīja apģērbus veikalā. Stāvēja pie spoguļa rokas saslējušas (jo tad krūtis izskatās augstākas) un burkšķēja par gravitāciju. Tā aptuveni tas arī ir. Man manas ar visu to patīk, lai gan, kad vīrs reiz neuzmanīgi piebilda - tev tās vēl arvien ir skaistas - sajutos nelāgi. Laikam laika elpa pakausī kļuva pārāk skaļa.

13 Bryuvers  
0
P.S. 12. bija domāts Gladiolai

12 Bryuvers  
0
Par to, ko jau iepriekš teicu: ka analizējam, lai iekšēji sataustītu vēl kaut ko bez tā, kas jau ir, un tas ne vienmēr notiek trūkuma dēļ; arī vienkārši vēlēšanās dēļ.

11 Zane  
0
Bryuver:) jauks komentārs. Bet tā matemātika mūzikā(līdz ar to mūzikas instrumentos ir tīri praktiski). Rietumu mūzika pazīst 12 toņus.. nu tie paši do, re, mi, plus starp toņi, bemoli un diesi. Austrumi vēl ir salikusi smalkākus starptoņus, nu viņu mūzikā tonis var mainīties ļoti minimāli. Precīzi neatceros, bet to ir vairāk.. Kādā veidā var vienlīdzīgi sadalīt šos divpadsmit toņus, lai nonāktu atkal pie tā paša, tikai oktāvu augstāk? Tikai ar matemātiku. Bija tāds ķīniešu pricis, kurš šim uzdevumam veltīja 15 gadus, jo viņam nebija kalkulatora ar iespēju izvilkt 12 pakapes kvadrātsakni:) Un arī cilvēķa šūnā esot kaut kā līdzīgi sakārtota informācija kā programmēšānā.. ta ka viss ir baigi saistīts mums ar to mūziku, ģenētiku, matemātiku un aizvēsturi..
Lasot pārdomas par plastisko iejaukšanos, nāca prātā kāda plastiskā ķirurga stāstītais kādā intervijā, ka ienāk pie viņa kabinetā sieviete ar.. uzkrītoši neskaistu degunu.. nu izcili. Dakteris domā, ka jau zin ar ko būs darīšana, bet pieklājības pēc apvaicājas par veicamo darbu.. nu un viņai, izradās nepatīk krūtis.. kuras, pēč daktera domām, bija pat ļoti glītas.. Nu un ej tu saproti kas un kā tur notiek tajā sievietes zemapziņa. Man manējās patīk, ir tāds labs standarts. Bet varētu būt garākas kājas:)

10 Gladiola  
0
Bryuver, ja tekstā nevar redzēt manu krūšy trūkumus, tad man šķiet tas ir tāpēc, ka mēs pariešām labi sadzīvojam un man nav par tām kauns. Es arī par tām nekautrējos. Man tās šķiet gaba skaistas. Tomēr pelnījušas jaunu frizūru, izmantojot Viestura terminoloģiju. Kaut kā tā. Un tad nu es sevi analizēju, par ko tas liecina....

1-10 11-19
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]

Statistika