Kami tertarik deagnn product tas Saudara, kami buka toko di Lhokseumawe Aceh.gimana deagnn ongkos kirim kalau kami pesan, kami rasa kalau dgn Tiki terlalu malalkalau untuk kita jual kembali.Mohon konfirmasi, kalau cocok akan kami pesan, kemudian deagnn harga apa ada discount lagi dari harga yang sudah tertera di website, biasa kalau untuk jual dan selama ini kami ambil tas dari Bandung tetap ada discountnya. Wassalam.

Diezgan interesanti. Uzrunāja divas vietas – Bižutērijas veikals un tēze par nacionālo kompleksu iecelšanu dārgumos.
Tas uzdeva jautājumu - kā šos nacionālos dārgumus pieslīpēt tā, lai tas būtu “ejoši” šodien un kāpēc gala beigās tas ir vajadzīgs? Tas ir tas pats jautājums, kā padarīt stilīgu - piem. latgaliešu valodu, lai tajā runātu,domātu un saglabātu; kā pozicionēt skatītājam lokālo dokumentālo kino tā, lai to skatītos; kā stilizēt latviešu virtuvi tā, lai to visu kāds iegribētu ēst u.t.t. Kāpēc gan būtu jāiekrampējas patriotisma vārdā nacionālajos dārgumos, kas uz šo dienu neiztur kvalitātes kritērijus plašā pasaules piedāvājuma un vieglās pieejas priekšā?

Nesen sanāca kāda interesanata saruna ar cilvēku, kas atbild par latviešu diasporām pasaulē. Viņš minēja divas lietas, kas raksturo latvieša stāvokli ārpus Latvijas: bailes no “lūzerisma” un izteiktu piederības izjūtas vakumu. Kaut kā šķiet, ka šīs lietas ir dizgan universālas, ne tikai diasporās atrodamas, bet visapkārt, vienīgi caur distanci košākās krāsās iezīmējas. Šķiet arī, ka taisni šīs bailes no “lūzerisma” izriet no piederības izjūtas vakuma, un te-piederībā, arī atrodas vieta t.s. nacionālajiem dārgumiem - kā labām zālēm, te tos var stilizēt un pielāgot (jo nav jau cita ceļa, kā tos iepludināt atpakaļ, pie jauniem cilvēkiem). Te pat rodas vieta trendīgajiem Raiņa un Aspazijas T-krekliem un te rodas atbilde, kāpēc tas viss vajadzīgs. Vienīgā baža, vai tik nācijas pirmās sievietes teksts nekapitulē tā visa priekšā.. Nu tā vismaz man šķiet patreiz.

Un tas Valters mira taisni 100 gadus vēlāk.