[..]Ar savas tik ātri izaugušās un tagad promlaižamās vidējās meitas Martas palīdzību un nereti vadību šo grāmatu esmu izdevis pats. Šajā procesā sadarbojoties, grāmatas ne tikai noslīpējās bet arī tapa. Ar Normundu Tiltiņu mēs kā tādi dullie daukas neskaitāmas stundas esam pavadījuši pie datora, būvējot to, kas tagad ir šīs grāmatas shēmas, lai izjustu pirmatklājēju prieku grieķiskajā Amerikā - neviens nekad nav ieraudzījis to, ko pirmoreiz redzam mēs! Un "vai tiešām?" un "nevar būt!".
Man bija arī vajadzīgs cilvēks, kas grieķu mitoloģiju zina labāk par mani. Paveicās, satiku Brigitu Cīruli. Sākām piesardzīgi, ar grieķu īpašvārdu pareizrakstību. Reizēm riskējot ar šo īpašvērdu izcelsmes iespējamību apspriešanu... Lai gan saka - "trakiem pieder pasaule", tomēr neviens negrib būt traks, - vismaz es ne, tādēļ ir svarīgi tā parunāties. Sevišķi, ja tas beidzas ar svarīgi privilēģiju, - es tagad Brigitu drīkstu saukt par "zinātnisko redaktori".
Un tad nāca Gundega Blumberga, kura tā mierīgi un gudri saķemmēja manu skabargaino un daudzkārtējo izmaiņu un uzlabojumu pluinīto tekstu. Reizēm iztulkoja to latviski. Reizēm ar kādu pauzi, nevis daudzvārdību lika sajust, kā tekstam ir jārit. Un atrada Rutu Darbiņu, pie kuras uz blakus ielu var aizstaigāt teju vai pēc katra pazaudēta komata atsevišķi.
Un tad atkal Normunds, makets un domas par to, kā viss šis smukums turēsies kopā. Un pašreizējais brīdis, kad nākas prātā pārlikt daudzās Satikšanās, kuras visas es noteikti nevaru ne atcerēties, ne uzskaitīt, bet, pateicoties tām, šī grāmata ir tieši tāda. [..]
|
