13. janvāra notikumus žurnālā “Marta” komentē

Viesturs Rudzītis, psihoterapeits

Ei! Mēs arī te esam!

Sabiedrībā, gluži tāpat kā katrā individuāli darbojas mikrokosma princips: mēs sevi apvienojam gan labo, gan ļauno, gan mieru, gan enerģiju. Ja aplūkojam sabiedrību kā dabas daļu, mēs nevaram teikt, ka kaut kas ir labs, bet cits – slikts. Tas, kurš pastrādā noziegumu, to izdara tikai no likuma viedokļa, savukārt likums ievieš sabiedrību valdošie spēki. Likumam ar dabu nav nekāda sakara. Ja anulējām šo plašāko redzējumu, mums ir grūti, pat neiespējami saprast tos notikums, kas tika nodēvēti par «grautiņu».

Kas ir šībrīža problēma? Valsts ir nozagta, tas pat vairs nav diskutējams. Politiskā virsbūve kalpo tiem dažiem, kuri to paveica. Ko tauta būtībā vēlējās pateikt? «Cienītie biedri, lūdzu atdodiet mums mūsu varu! To, kas mums pienākas!»  Savukārt virsbūve turpināja uzvesties, kā uzvedusies, demonstrējot: «Jūs nekas neesat! Turklāt starp jums ir noziedznieki un nelieši! Tādi kā jūs nav pelnījuši nodarboties ar politiku!» Varas reakcija parādīja, ka tās pārstāvjiem ir »aizgājis ciet širmis». Ja cilvēks  ir konstitucionāli demokrātiskas valsts valdībā, tas nozīmē, ka viņam jāuztur dialogs ar absolūti visām iedzīvotāju grupām, arī ar neliešiem, noziedzniekiem, alkoholiķiem, psihiski slimajiem, vientuļajām mātēm, tāpat zemniekiem, ārstiem, jauniešiem un pusaudžiem, utt. Ja politiķi to nedara, tad saņem pretī ko ļoti negaidītu un pārsteidzošu. Kad varas pārstāvji sastopas ar šo konkrēto, es uzskatu – nelielo starpgadījumu – viņi to iespaidīgi nodēvē par «grautiņu». Smieklīgi! Kas tas par grautiņu! Tas bija tikai mēģinājums parādīt, kas ar cilvēkiem šai valstī patiesībā notiek. Mēģinājums pateikt: «Ei! Mēs arī te esam!» Ja šāda valdošo attieksme turpināsies un politiķiem izdosies varu neizlaist no rokām, kas varētu būt gaidāms? Vienmēr var atrast analogus vēsturē, Venecuēlā, piemēram. Vienā brīdī atnāks Čavess un sāks īpašumu pārdali!

Bet, atgriežoties pie mikrokosma likumībām – tas, kas šobrīd izpaužas kā noziedzība, būtībā ir dziļākie, enerģētiskākie, nedirefencētākie cilvēka spēki individuālajā psihē un sabiedrības psihē. Notikušais ļoti lielā mērā saistīts ar enerģiju kas mūsos katrā un sabiedrībā kopumā. Izolējoties un norobežojoties no nevēlamā, no mūsuprāt noziedzīgā, mēs zaudējam spēku, atsakāmies no spēka sevī.

Pārlasot, kā žurnāliste Iveta Kažoka pierakstījusi mūsu sarunas esenci, atminējos arī, ko 7 gadus atpakaļ esmu rakstījis grāmatā „Bendes meitiņa un viņas tēvs”(viņa mani ierosināja to darīt):

… Kāpēc ir Nacionālā opera, bet nav Nacionālā centrālcietuma? Kāpēc vajag noliegt, neredzēt, „atdot citiem” ne tikai nacionālos noziedzniekus, bet arī nacionālos narkomānus, prostitūtas, psihopātus, transvestītus, rusofilus, komunistus, spitālīgos, homoseksuālistus un homofobus, ubagus, ekshibicionistus, slepkavas, izvarotājus un pedofilus (es šeit nenosaucu visus „nicinātos un vajātos”)?

Ja pret šiem ļaudīm neizturas ar vajadzīgo cieņu un nemēģina viņus izprast (es negribu teikt, ka tiem, kas ir pārkāpuši likumu, nebūtu jāstājas tiesas priekšā), bet tikai nosodīt, tad mēs ar tiem saistīto psihisko enerģiju ieslogām dziļi sevī un nevaram ar to rīkoties. Ja mēs vajadzīgo cieņu un izpratni izrādām, tad noglabājam šo enerģiju Ēnā un nepieciešamības gadījumā tiekam tai klāt. …