Neko jau no vēstures neizdzēsīsi – Jāni es iepazinu vairāk kā 40 gadus atpakaļ, zīmīgā vietā, Jaunpiebalgā. Viņa tēvs tur bija jauns slimnīcas galvenais ārsts, bet mana mātes vecākā māsa - laborante. Es daudz ko nezinu, man taču vēl pirmais gadu desmits nebija noslēdzies, bet jaušu daudz romantiska notikuša tolaik. 60-tie gadi – kas gan par tiem tagad pastāstīs - visā savā sulīgumā?
Gadus desmit atpakaļ Jānis mani iepazīstināja ar savu sievu - Ievu, kas nu jau viņam vairs nav sieva. Visādi jau tajā dzīvē notiek, ieskaitot to, ka Ievas nu jau nelaiķis tēvs – Arnolds Plaudis dažos savas izpausmes aspektos ir izrādījies līdzīgs man, vai varbūt es viņam.
Ar Jāni mēs vismaz divreiz nedēļā spēlējam basketbolu, Ievai tīk šad tad izlasīt, ko rakstu. Arī visādi citādi tās dzīves, domāšanas un jušanas savijās, kas gan to visu izsekos. Šeit būs dažas bildītes no tā, ko Ieva bija sarīkojusi nesen un par ko jau šeit rakstīts. Jauni daudzsološi fotogrāfi, dzīvē viss vēl tikai būs, bet viņi REDZ.
Jocīgs laiks patlaban. Varbūt tādas Kolonnas vairs nebūs kaut kad, ko gan es par to varu spriest. Bet nedomājot par romantiku, kas ne tikai kādreiz Jaunpiebalgā, varbūt arī citur tomēr, zem daudz kā cita. Daudzie paraksti Kolonnas algu sarakstos , cilvēki pirka maizi un sūtīja bērnus skolā. Es domāju, labi tomēr, ka man tāds bērnības draugs Jānis un viņa bijusī sieva – Ieva.
Foto no Kolonnas dāvinājuma pasākuma Bibliotēkām sadaļā Fotogrāfijas
|
