Pieņemtais lēmums parāda attieksmi ne tikai pret bērniem. Ne tikai kā ierasts: bērni - mūsu nākotne. Attieksme pret visradošāko lomu katrā no mums. Pret BĒRNU SEVĪ. To, kas vienīgais spēj ko neprognozējamu un ģeniālu, šodien visvairāk vajadzīgu. Jocīgi, padomāju, daži no jaunās valdības taču izskatās pēc paraugbērniem. Spējīgi saskaitīt un atņemt, bet bez dievišķās dzirksteles - ieraudzīt, kādas sviras katrs skaitlītis sakustina.
Diemžēl minētais lēmums ir šis valdības pirmais darbs, PIRMAIS skaidrais signāls. Tas, ka vispirms tiek skarti bērni un jaunas sievietes ir neizbēgami simboliski. Turpināsim nebūt naivi, cerot ka visloģiskāk būtu palielināt akcīzi tabakai un alkoholam vai degvielai. Tas šķistu saprotami – ja slikti ar iztikšanu, ar mašīnu nebraukšu, nepīpēšu. Bet nē – BĒRNAM nav lobija, atšķirībā no nosauktā.
Bērni ir izauguši arī nabadzībā. Taču valsts pabalsts bērniem – daži lati - ir signāls sievietes drošībai. „Vai varu viena izaudzināt bērnu, ja gadās nelaime, ja jāšķiras, ja vīrs zaudē darbu vai nodzeras?” Nocērpot bērnu pabalstu, sit jaunu sieviešu drošības sajūtā. Bet Sievietes loma ir tā, kas aiz skaitļiem spēj pārstāvēt dzīvi. Aiz veču kautiņiem – ģimenes kopāsanākšanu rīt, parīt un aizparīt. Un Sieviete ir tā, kas pratīs izdzīvot vienmēr. Atšķirībā no Vīrieša, kurš skaitļos, prom no realitātes un sevis.
|
