Ja Valsts ir nozagta, tad Tas nozīmē, ka nodokļu iekasētāji darbojas nozadzēju interesēs. Kādreiz feodālis savāca naudiņas no sev pakļautajām dvēselēm, pretī solot rūpes un aizsardzību. Parasti jau nerūpējās. Parasti feodālim bija svarīgākas lietas darāmas kā raizēties par nabaga veciem ļaudīm!

Katram no mums negribas visā šitajā mēslainē iestigt bet gribas mierināt sevi ar ticību, ka šodienas bandīti būs cilvēcīgi un vismaz kaut ko atstās ne tikai sev, bet arī mums un cilvēkiem, kas nabadzīgāki par mums. Taču vai uz to var paļauties? Būtu jāmeklē sarežģīti politiskie ceļi, lai dabūtu valsti atpakaļ, vienkārši tas nebūs. Saprotot, ka valsts ir nozagta, būs vien pašiem jāuzņemas atbildība.

Šajā situācijā – pie tik zemas uzticības valsts varai – viens no atbildības uzņemšanās veidiem var būt arī nodokļu nemaksāšana. Neformāli aprunājoties ar cilvēkiem pie varas, kāds no viņiem atļāvās būt ļoti drosmīgs: «Pareizi darīs! Katrs pats zina labāk, kā savu naudiņu izmantot!»

Ja uz mirkli iedomājamies, ka valsts vairs nepastāv un tai nav jāmaksā, tad visa nauda paliek pie mums un mūsu naudas izlietojums rādīs, ko mēs pieprasām. Bet mēs joprojām gribam ticēt, ka kāds šajā valstī saprot, kas jādara, tādēļ šīs atlikušās uzticības driskas valdošajai elitei. Bet no tās, varas refleksos iepītās, taču nesagaidīsim pat publisku atzīšanos – mēs te esam tikai tāpēc, ka neviens nav atnācis un pateicis, ka viņš arī zina, ka nezina, bet vismaz mēģinās domāt par valsti, nevis par partiju bonzām.