Mēs jau varam kliegt kaut pilnā balsī, sak’, ir ziepes, nelietīgi politiķi mums nozaguši valsti, tie darbojas gaužām nepareizi – tik savās interesēs, nevis tautas labā! Nu tā jau ir, bet tas no vienas puses. Taču viņi tomēr ir profesionāļi. Proti, viņi dzīvo politikā kā darbā, kā profesijā. Katrā profesijā ir arī tehniskie aspekti, politikā tai skaitā – iemaņas, kā realizēt politisko varu. Budžeta atlikšana ir taktisks politikas realizācijas piegājiens.

Iedomāsimies, kā rīkotos, ja mēs paši būtu politiķi? Visticamāk, būtu spiesti pārdomāt, vai tik nevajag ķerties pie šādām metodēm?! Un nonākt pie secinājuma, ka nekas cits jau neatliek! It visam nāk klāt praktiskā daļa.

Ko mēs, nepolitiķi, varam iesākt? Lieku reizi brēkt, ka tā ir cūcība? Parunāt? IR svarīgi, ka mēs par to parunājam. Neko objektīvu šobrīd izdarīt nevaram. Jo vispirms mēs parunāsim, bet pēc tam pieņemsim lēmumus kā vēlētāji. Un runājot lēmums kļūst izsvērtāks.

Patlaban budžets tiek taisīts ar 7 procentu deficītu, kas tikko izkarots no SVF. Bet Latvijas Banka jau runā par 12 procentiem, kas rādoties pie apvāršņa. Ja tā, tad jauni samazinājumi. Kāda ir iespējamā pozitīvā vēsts šajā situācijā?