Pirmajā piedalījās pedagogi, sociālie darbinieki un psihologi no Tukuma, kā arī Valmieras SOS ciemata vadība un „profesionālās mammas”. Tas norisinājās pie manis, Garāžā, kā esmu nosaucis savu jaunizbūvēto, vasaras darba telpu. Bet otrais Rīgā, Iļģuciemā, Rīgas Domes bērniem domātā, vienkāršoti par „struktūrvienību Ilga” sauktā.
Interesanti ir pavērot, kā „uzvedas” svarīgākie arhetipi, ja vienlaicīgi no to viedokļa palūkojas uz klientu, palīdzētājpersonu un pielietoto palīdzības programmu. Daudz kas kļūst skaidrāks arī savstarpējās attīstībās, ja papētam, kā grupā izplatās vesels jaunu (Galminieču un Atraidīto) lomu vilnis – no nepieciešamības izvirzīt savu Karalieni un cik negaidīti apskatāma tad kļūst līdz tam slēptā sieviešu pasaule. Šoreiz vēl padziļināti nepievērsāmies vīriešu pasaulei, varbūt tādēļ, ka tā parasti ir aplūkošanai atvērtāka un zināmāka nekā sieviešu pasaule.
|