Tā nu ir sanācis (un gan jau ne nejauši), ka šopavasar nācies daudz par
Aspaziju domāt. Cēlu augšā piezīmes, kas tapušas piecus gadus atpakaļ un arī vēl
agrāk, pārlūkoju tās ar savu šodienas prātu un uzrakstīju rakstu, kas tagad
ievietots šeit, Rakstos.
Pašam dīvaini, ka raksts netapa viegli. Arī tagad vēl sajūta, ka daudz kas
varētu augt un paplašināties, tādējādi pārsniedzot tos mērķus, kurus esmu
izvirzījis patlaban. Bet par mērķiem atceroties – gribu sajūgt kopā Aspazijas
individuālo stāstu ar latviešu vēsturi, pasaules mitoloģiju un cilvēku
psiholoģiju. Man nešķiet nejauši, ka tieši Elza Rozenberga kļuva par nācijas
pirmo sievieti. Vērojot, cik dīvaini gan Aspazija gan Rainis tiek uztverti
tautā, šķiet, vēl garš ceļš ejams, lai latvieši saprastu, kas viņi ir. Raiņa un
Aspazijas pētniece Gundega Grīnuma ir teikusi – pasaki, ko tu domā par Raini un
es pateikšu, kas tu esi. Manuprāt, to pašu var teikt arī par Aspaziju.
|
