Desmit punkti, skaitā tikpat cik baušļi un vai nu tiešām tas nejauši? Droši vien nē un ne tikai tas man tajos patīk. Ja priekšplānā izvirzām rūpes par cilvēku un viņa attīstību, tad cilvēki šeit gribēs dzimt, izaugt, strādāt un dzīvot. Amerika ir amerikānim – filmā „Glābjot ierindnieku Raienu”, tiek iesaistīti milzīgi armijas spēki, lai izpestītu vienu kareivi! Ja valstij ir šāda attieksme, tad katrs karavīrs sitīsies par šo zemi līdz nāvei.
Bet kā tad ir ar rūpēm par mūsu „ierindniekiem”? Joprojām ir ģimenes, kurās bērnus rada kā darbaspēku, kas varēs turpināt darbu ģimenes saimniecībā, vai kas ļaus saņemt sociālos pabalstus it kā bērnu audzināšanai. Ja tā, tad viss, kas notiek ģimenē nav viņa dēļ, bērns tiek izmantots. Bet arī valstī līdz šim ir bijis tā, ka problēma (bezdarbs, alkoholisms, reģionālā nevienlīdzība utt.) ir kalpojusi, lai tiktu finansētas valsts institūcijas, kurām tūliņ rodas savas intereses (algas, dienesta auto, datori, telpas, ārzemju braucieni...). Un atkal – cilvēks (bezdarbnieks, alkoholiķis, cilvēks depresīvā reģionā) tiek izmantots.
Man ir lielas šaubas, vai ar skaistajiem desmit punktiem nebūs tāpat. Tos var realizēt, ja problēmu risināšana tiek izsolīta godīgā brīvā tirgus konkurencē. Bet mūsu godīgumu taču ir sagrauzis korupcijas tārps, un diezin vai Ēķa kungam par to ir kādi noslēpumi. Vai viņš un citi jauno baušļu tēvi domās par šiem jautājumiem arī tālāk?
|
