Tas ir ļoti interesants fenomens, man par to nācies domāt jau Aspazijas dzimtaskoka sakarā. Lai pierādītu savam vīriešu grupas līderim un visai grupai, ka vīru brālības un vīru attiecības joprojām ir nozīmīgākas par kāda individuālajām attiecības ar sievietēm, kaut kas bija jādara. Jādemonstrē – „viņa man nav tik svarīga ka tu” – un jāatdod vadonim (muižniekam) uz (tikai) vienu nakti. Ja kāds to neuzņēmās, tad tāds bija memmesdēliņš un kā tādam tam nebija vietas starp vīriem. Bet vairāk par to ir internetā, vajag tik parakt, ja interesē. Piemērām, šeit - http://en.wikipedia.org/wiki/Droit_de_seigneur
Nobeigt nevarēja arī marķīzs de Sads, kuru vakar pieminējām. Iemests cietumā un šķirts no rakstāmpiederumiem, viņš rakstīja uz sienām. Ar saviem izkārnījumiem, tā bija vienīgā izeja... Neraugoties uz slikto smaku, manuprāt, reti kaislīgs un skaists stāsts.
|
