Tālāk - viens īss fragmentiņš no uzrakstītā:
"Man gadījās noskatīties izrādi, kura, iespējams, bija pēdējā. (Nav tik daudz cilvēku, kas gribētu redzēt šo smalkumu un sāpes.) Varbūt aktieriem vairs nav tā pētnieciskā azarta, kas pirmizrāžu laikā – viņi paši tā saka, bet es to nesajutu. Varbūt man bija tā iespēja piedalīties uzveduma bojāejā, bet es to nesajutu kā bojāeju tādu izjūtu nozīmē, kādas no bojāejas varētu gaidīt. Bija līksmi, tāda dižas pacilātības sajūta, pavisam neikdienišķa. Un tad man ienāca prātā – varbūt tas ir tā, kā varētu būt pēc nāves?"
|
