Ja es pats kaut ko saprastu no visa tā, gan jau kaut ko būtu par to pateicis agrāk. Ir tik vien tas, ka no Martas vairs nesaņemu komentējamos tekstus. Es gan arī neatgādinu, ka nesaņemu - pēc tā gadījuma, kad biju aizsūtījis un šeit ievietojis vienu, bet žurnālā parādījās cits teksts.
Gan jau kāds teiks - izskatās, ka mīla beigusies, tā taču reiz notiek ar visām mīlām! Man jau arī tā izskatās, bet kad par šādu hipotēzi ieminējos vēstulē, Marta mani informēja, ka mainot žurnāla koncepciju. Un ka īsti (vēl) nezinot, kur tajā varētu būt mana vieta.
Nu un tad es sēžu pie loga un pacietīgi gaidu pastnieku, kas atnesīs vēstuli ar vārdiem.
|
