Ievā – manis konsultēts raksts. Tā autore, kautrīgi sevi nosaucot par Džoannu Eglīti, droši vien ne savas iniciatīvas, bet žurnāla stila vārdā, mēģinājusi raksta formā iedabūt sarunu.
Bišķi netaisnīgi, man šķiet – atceros viņu kā meiteni ar izcilu empātijas spēju, mēs to stundu kā deju nodejojām – jautājums izrietēja no atbildes un otrādi. Un tagad no tā visa jātaisa kaut kas ārpus starp diviem cilvēkiem esošs, pielietojot atsauces, citātus un izveidojot viedokli.
Nu, bet laikam jau var arī tā.
