Interesanti, kas no safilmētā atstāts kā no manas mutes runāts, kas citēts aizkadrā un kas palicis neizmantots. Žurnālista profesionalitātes, smalkas jušanas (nejaukt ar smalkjūtību) un varas sadejošanās. Tomēr – visumā ir sajūta, ka teiktais IR nolasīts no manas galvas, kaut arī mute ne vienmēr paudusi visu tik gramatiski pareizā latviešu valodā.
Visinteresantāk ir ar virsrakstu – pie tā izvēles es galīgi neesmu piedalījies. Tātad – virsraksts kā manis teiktā sāls un vissvarīgākā doma? Nē, es taču Zatlera kautiesgribu piesaucu tikai garāmejot – virsraksts manā mutē ielikts tā, lai būtu aktuāls un pat nedaudz skandalozs no pēdējo pašas preses izcelto notikumu konteksta. Tomēr – tas it kā nejauši sasaucas ar tikko minēto Klubu un tā pāraugušo puiku kautiņa tēmu. Un gan jau pēc jēgas arī ar Čaka Palanjuka „Cīņas klubu” – izrādās, ka esi sitis tam, kas esi pats.
|
