Cilvēkam sava agresija ir kaut kur jāliek, jāizpauž, ja vien tā ir sakrājusies. Grautiņi Vecrīgā no viena viedokļa bija pozitīvi, jo parādīja, cik daudz agresijas pūlī šobrīd ir iekšā. Taču tas nav tas labākais agresijas paušanas veids pašam cilvēkam. Vislabāk, ja to var darīt vārdos. Lasot komentārus interventā, jāaizdomājas par prasmi izteikt savas domas un jūtas, kā arī par māku cīnīties verbāli. Retoriku vairs nevienam skolā nemāca! Bet vajadzētu. Jo tas ir svarīgi – spēt cīnīties vārdu cīņās. Ar savu vārdu, ar runāto prast panākt savas intereses. Tas, kas notiek interneta vidē ir nevis cīnīšanās, bet savas bezspēcības izrādīšana. Noriešana aiz muguras. Kā noslēpšanās aiz stūra un plika dibena parādīšana! Bet - ja vari būt agresīvs verbāli un iekļauties pieklājības normās, tad tas ir vienkārši eleganti!

Vai interneta vidē ir jāievēro strikta pieklājība? Droši vien, ka nē. Boksa ringā var dot viens otram ģīmi. Tādi ir spēles noteikumi. Jeb slavenais raidījums „Hard talk”, kurā piedalījās arī Vaira Vīķe-Freiberga – saruna kā diezgan brutāls uzbrukums, tomēr ne bez noteikumiem. Nevienu tas nepārsteidz – ja esi parakstījies - izturi, jo skatītājiem ir interesanti. Arī internetam savi likumi. Nevaram to nedz noliegt, nedz aizliegt, bet mēs varam no tā veidot kultūru. Daļēji tas jau noticis – smaidiņi un noskaņu atainotāji no interneta jau pārnesti uz literāro vidi. Jauna kultūra veidojas. Taču tas nenozīmē, ka nav jāatdala kultūrslānis no antikultūrslāņa. Un starpslāņi, kas starp abiem. Lai mēs katrs spētu piedalīties tai slānī, kas mūs interesē.

Ļoti interesanti, ka vadoši Microsoft eksperti nākuši klajā ar paziņojumiem, ka internets varēs attīstīties tikai tad, ja pārstās būt anonīms. Arī man šķiet, ka bez tā nevar - savus vārdus jāmācās sadabūt kopā un par saviem vārdiem jāatbild ar savu vārdu.