Manuprāt, valdību šobrīd pārstāv samazinātāju trīsvienība - Repše, Dombrovskis un Starptautiskais valūtas fonds. Pārējie turas pretī, sakot: «Nē, nē, nē!», turklāt ar ambīcijām par IT KĀ manu, vēlētāja interešu aizstāvību. Versija – tā tas notiek tāpēc, ka ir priekšvēlēšanu laiks, taču mani māc aizdomas, ka tomēr iemesls ir cits. Jo ir doti pilnīgi skaidri signāli, ka tai pašā veselības aizsardzības vai izglītības sistēmā ir izdevumi, kuru varētu nebūt. Taču ar to informācija apsīkst. Toties nekavējoties parādās pīle: «Ak gribat no mums samazināt? Labi! Ņemsim nost bezdarbniekiem!» Patiesībā viņi teic gluži ko citu: «Re, kādus sūdus vāra Repše un SVF!»

Domāju, ar šo jezgu tādējādi tiek novērta uzmanība un slēpti izdevumi, kuros ir ieinteresētas oligarhiskās bandas, izdevumi, kuri šai krīzē būtu atklājami un samazināmi. Ministri atsakās meklēt strukturālus zudumus, pasviežot tādus līdzekļu samazināšanas priekšlikumus, kas visvairāk sadusmos iedzīvotājus, vainu uzkraujot finanšu ministram un SVF. Ministri nav pacientu un ārstu, bet zāļu industrijas pusē. Ministri nav studentu un  nodokļus maksājušo māmiņu un tētu, bet izglītības naudas izšķērdētāju pusē. Dombrovskim vajadzētu lietas saukt vārdā. Taču varas bandu sistēma, acīmredzot, ir tā sapuvusi, ka tas nenotiek. Lūk, īsta valdības krīze, patiesībā pat – impotence!