Sabiedrība laikam sajūt, ka prezidenta kundzei ir pārāk liela teikšana pār savu vīru. Nu un tad arī tāds smieklīgs jautājums - kurš ir īstais prezidents? Smieklīgs tādēļ, ka tā jau tāda bērnu spēle savā ziņā – kurš ir galvenais tur, kur galvenā ir pati spēle, uz prezidentiem.
Kāds iebildīs, ka līdzīgs precedents bija arī ar Klintonu pāri, bet tās tomēr nav salīdzināmas lietas. Jo tā nebija tikai spēle – Amerikas prezidents ir prezidents patiešām. Turklāt Klintones kundze prata uzvesties un viņas izturēšanās, piemēram, seksa skandāla laikā bija cieņu izraisoša.
Protams, te neko nevar salīdzināt, bet tomēr - mūsu pirmās lēdijas sejā parasti vīd tāds kā aizvainojums, dusmas, neiecietība, iespējams – pat nicinoša attieksme. Pieļauju, Zatlere to pat neapzinās. Domāju, tas cilvēkos tas rada pretreakciju un var būt viens no negatīvās, tas jāatzīst, attieksmes cēloņiem. Viņa nav apmierināta, ar visu. Ja varētu skatīties uz visu tikai objektīvi, nez vai te būtu šķēpi jālauž.
Ja prezidentes kundze brauc līdzi prezidentam un ar savām viegli ieraugāmajām pāru attiecībām reprezentē tās ģimenes vērtības, kas nostabilizējušās tādā starptautiski atzītā un ievērojamā valstī kā Latvijā diez vai viņai no savas kabatas par to būtu jāmaksā.
Kāpēc tomēr par to runājam, kāpēc uzskaitām šo naudu? Bērnišķīga matemātika – ja jau valsts budžets par mani/mums maksā naudu, tas nozīmē, ka mani/mūs mīl. Tas nozīmē, ka es/mēs kaut ko nozīmējam. Ja šos tēriņus mums atsaka, tas nozīmē – mūs nemīl. Zatleres kundzes gadījumā izskatās, ka tā nav cīņa par naudu, bet gan par mīlestību. Te varētu daudz latviešu stāstus sastāstīt un no šā viedokļa viss ir OK – prezidentu pāris visu to latvisko stāsta.
|
