Ir tāds psiholoģiskas aizsardzības veids kā „pārošanās”– to kaut reizi dzīvē ir pielietojis katrs. Izveidojot vai iesaistoties kādā grupā, mums kaut kā jāaizsargā sevi no ietekmēm, kuras šķiet negaidītas, neparastas vai agresīvas. Tad no cilvēkiem, kas jūtas kaut kādā ziņā līdzigi, izveidojas subgrupas. Bet vismazākā subgrupa ir pāris. Tas saspiežas kopā un sačukstas, rādot, cik lojāli tie ir viens pret otru atškirībā no „tiem tur”.
Ja uzlūkojam Šlesera un Ušakova uzvedību no šī redzespunkta, rodas visādi jautājumi. Pirmkārt, CIK neaizsargāti viņi jūtas? Viņi ir divi. Cieši viens otram blakus, plecu pie pleca. Atsatus no pārējiem, priekšā. Divi apdraudēti puikas, kuru bramanība izriet tieši no šīs apdraudētības sajūtas. Interesanti, kādā vēl uzvedībā šī sajūta varētu izpausties?
Otrkārt, vai tiešām emocionāli viņi ir tikai divi? Vai tā tiešām nav daudz lielākā valdošās koalīcijas vai Domes vadības subgrupa? Tikai vīpsnājošs un visam virsū spļaujošs pusaudžu leksiku lietojošs pāris, kurš veidojas emocionāli, nevis kaut kādā saistībā ar politiskās vai administratīvās grupēšanās loģiku?
Tas, kas treškārt, varētu nebūt mūsu jautājums, bet pārsteigums. Vai tiešām viņi, kam nauda un vara, nemaz nejūtas tik vareni? Vai bagātie ne tikai raud, bet arī baidās?
|
