Bet – vai šobrīd mums vajag mantīgo vai nemantīgo slāņu vadību? Manuprāt, daudz ko diktē krīzes laika apstākļi. Domāju, pašreizējos deputātus ir nevis dāsnāk jāatalgo, bet – vienkārši jānomaina. Vietā jānāk tādiem cilvēkiem, kuri šai amatā nevis vēlas nopelnīt naudu, bet grib kaut ko paveikt. Proti, tādi ļaudis, kuri dodas politikā nevis kā biznesa projektā, bet gan iesaistās tādēļ, ka vēlas dzīvot sakārtotākā valstī, kas nozīmē arī tādā, kurā var labi pelnīt.
Protams, katram ir arī janopelna, lai paēstu. Diemžēl šis ir laiks, kad par darbu nedrīkst prasīt algu, tātad pie tā ir jāpielaiž cilvēki, kam algu nevajag. Šķistu - bīstami, bagātie pārņems teikšanu, ko nu. Manuprāt, šeit nav nekādas bīstamības, - mums šobrīd vajag, lai ekonomika atdzīvojas. Kas ir eksperti, lai panāktu kustību naudas jomā? Tie, kas ir pierādījuši, ka ir praktiski draugos ar naudu, nevis tie, kas prot par to lasīt lekcijas!
Šis nav arguments visiem laikiem un visām situācijām, jo, iespējams, pienāks periods, kurā, gluži kā Romas impērijā, atkal varēsim pievērsties citām interesēm, taču pašreiz pie varas vajadzīgi nevis ekonomisti teorētiķi, bet gan – praktiķi. Skaidrs, ekonomika – tā vēl nav visa dzīve. Bet šobrīd tieši ekonomiskajai sistēmai vairāk kā jebkad vajadzīgas jaunas asinis. Ja nav apgrozījuma – nav nodokļu, nav nodokļu – nav valsts budžeta, nav budžeta – nav valsts. Viss. Šī ķēdīte arī jāsāk risināt vispirmām kārtām no naudu apgūt spējīgo slāņu piedāvājuma puses.
Es esmu intelektuālis. Bet es varēšu kaut ko sniegt šai valstij, nevis tikai maksātspējījīgiem indivīdiem, tikai tad, ja tiks atrisinātas tautas izdzīvošanas intereses. Tikai tad, ja šīs valsts pilsoņi spēs domāt ne tikai par vēderu, bet arī par attīstību. Tas ir tas, kas mani interesē, patiešām.
|
