Nezin kāpēc tik daudz nāves - 30 Decembrī 2013 - Blogs - viestursr.ucoz.lv
viestursrudzitis.lv

Blogs

Sākums » 2013 » Decembris » 30 » Nezin kāpēc tik daudz nāves
Nezin kāpēc tik daudz nāves
0:58 AM


Par jauno grāmatu jau atklājos Ziemassvētku Sākumlapā. Bet tagad, kad tie spami lido iekšā pa logiem, durvīm un balkoniem, ir nācies aizvērt Sākumlapas komentāru lodziņu. Un tādēļ nav arī īstas poņas, kā tad cilvēki reaģē – ok, būs grāmata uz papīra, kurā tiks ienests kaut kas no šī bloga gaisotnes, bet komentāru un komentētāju niku daudz nebūs, toties tiem, kas lasīs grāmatu, būs iespēja ieskatīties, kas tad tur sakomentēts īsti, kamēr es še nebiju ielūkojies. Nu, un kā es par to jūtos un iekšēji atsaucos?

Ja godīgi, es pats esmu kaut kādā puspakārtā stāvoklī, varbūt tādēļ, ka šī grāmata man savā ziņā būs tādi kā kultūras konservi – kulminācijas jau ir bijušas, tādēļ tās grūti gan atkārtot, gan izsaukt sevī no jauna. Tomēr nespēju arī virzīties tālāk, liekas, ka darbs jāpadara – grāmatu lasīs vairāk cilvēku, kā šo blogu. Un lai katrs pats izveidotu bloga ierakstu virteni no 30 ierakstiem, ne katram pietiks pacietības. Turklāt papīrs ir papīrs, tas tāpat kā granīts kapsētā. Jo manuskripti nedeg, Bulgakovs.


Lasot cauri visu šo paša un citu sarakstīto lērumu, manī modās lepnums – tie ir „mani” komentētāji! Tie ir mani viesi! Tie ir mani draugi un atbalstītāji – pat tad, ja palasīja, aizcirta durvis un aizgāja. Nav bijis maz jādzird par tēmu – mājaslapa? Ļoti labi, tikai komentēšanas iespēju gan nevajag atļaut... Kāpēc nē, es vienmēr esmu jautājis? Baidieties no kaut kā?


Komentārus pārlasot, nācās galvā aktivizēt milzu informāciju – kas ar kuru kad ir noticis, kā viņš uz to ir reaģējis un ko citi par to ir teikuši, ar sapratni vai noliegumu. Protams, cilvēki jau grib nedaudz (vai daudz) paslēpties, tas nav noteikumu pārkāpums. Vienubrīd man gribējās izveidot atsevišķu failu vai folderi katram komentētājam, kur hronoloģiski vai pa tēmām tiktu grupēti viņu ieraksti. Varētu sanākt interesanta literatūra... Tomēr ar manām iemaņām IT kaut ko tādu uzņemties, nozīmētu ilgu laiku dzīvē neko citu nedarīt! Turklāt – vai es kāds lūriķis, vai man klientu trūkst? Un – vai tas nav ētisks pārkāpums, mēģināt darīt to, ko cilvēks, kas še ienācis, nav domājis, ka ar viņu darīs.


Visa tā rezultātā nonācu pie priekšlikuma, manuprāt, ļoti atbilstoša Vecā gada pēdējām dienām. Katrs no tiem, kas sevi saista ar šo blogu, varētu apkopot savu pieredzi šeit, mājaslapas vairāk kā piecu gadu pastāvēšanas laikā, un par to pa-, iz- un norakstīties. Varētu pieturēties pie šādiem jautājumiem, bet nav jau obligāti un galīgi (tāpat kā apjoms), var izvēlēties savus:


  • kā es šeit ieklīdu?

  • ko man šeit vajadzēja – apzināti/(toreiz) neapzināti?

  • svarīgākie piedzīvojumi – informācijas/komunikācijas?

  • manas būšanas šeit dažādie etapi/klikšķi/mazās lietas?


Atvēru pirmo komentāru šajā mājaslapā –


1 INITA   (2008-08-24 11:11 PM)


Apsveicu ar personīgās mājaslapas rašanos! Gaidīšu grāmatu! Inita no Jēkabpils


Daudz man atmiņu par Jēkabpili – tur norisinājās arī apmācību grupa, kas aprakstīta „Bendes meitiņa un viņas tēvs” - ceru, ka to minot, tagad nepārkāpju neviena konfidencialitāti.


Šeit arī Kaspars, kas regulāri kaut kad šeit parādās, lai ienirtu atkal kādās citās cīņās –


7 kaspars   (2008-08-25 10:15 PM)


Paldies par lapu, 1) forši, ka tā ir 2) tā ir saprotami organizēta 3) un tai ir labs dizains. 4) ir sanācis tā, ka esmu it speciālists, un Viestura eksperimenti ar internetu ir man ir interesanti no profesionālā viedokļa. Internets ir kļuvis par jaunu vidi, kas reizēm palīdz komunicēt, reizēm - traucē, un domāju, ka būtu labi tikt skaidrībā par tiem faktoriem, kas palīdz :)


Ceru, ka lapai būs labi panākumi :0


Un tad mājas lapā ienāk Dace. Kā ir lasīt viņas pirmo ierakstu tagad, pēc pieciem gadiem, kad viņa tik daudz pa šo laiku ir pateikusi?  


0  http://s102.ucoz.net/img/icon/thumbu_.png http://s102.ucoz.net/img/icon/thumbd_.png


2 Dace   (2008-12-03 3:06 PM)


Man kā cilvēkam, kuram psihoterapija ir palīdzējusi attīrīt kādu aizsvīdušu spoguli un palīdz joprojām, vienmēr ir bijis šausminoši lasīt kādas zināmas universitātes "Psihoterapijas varoņu" rakstus vai intervijas ar viņiem. Lai kā esmu centusies, bet neesmu varējusi pamanīt atšķirību starp psrs laiku psihiatrijas varas pozīcijām un šiem te. Es tad arvien esmu jutusies tā, it kā mani kāds gribētu iebāzt atpakaļ kastītē. Tajā kastītē, no kuras es tik ļoti cenšos izrausties laukā un ievilkt gaisu krūtīs. Tas man atgādina par laikiem, kad mani mēģināja "ārstēt" psihiatri un centās iestāstīt, ka tikai viņi, uz visu mūžu viņi... Tas ir vairāk nekā skarbi.


Tajā pašā laikā es visu laiku priecājos, ka Latvijā ir arī citāda psihoterapija. Ar cieņu pret cilvēku un viņa sāpi. Un, jā. Ar baigo pacietību pret viņa nevarēšanu. Bāc. Es tā nevarētu.


Varbūt pārāk patētiski, bet nudien šeit gribas izdvest to, ko savulaik teica Gunārs Astra par ticību, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Nu, bet negaist taču. De iure brīvību vienmēr ir vieglāk izcīnīt, nekā pēc tam brīvi sākt elpot un citiem to pašu ļaut darīt, Labāk tomēr sēdēt kastītē, ar varu turpināt tur turēt citus, bet teikt, ka viņi tiek ārstēti. Pārāk daudz piesvīdušas miesas.


Ja man būtu kādas iespējas lemt, tad es nedotu šo par psihoterapiju vienu grāmatiņu izlasījušo psihiatru rokās nevienu cilvēku... Nīgri uzrakstīju, bet tā es šobrīd visu notiekošo redzu. Ceru, ka tie, kam šajā situācijā nepieciešams veselais saprāts, tas tomēr pieteiksies.


Ne tikai pirmie ieraksti, arī pēdējie. Kā šis -


12 dabaszinatnieks   (2013-04-04 0:17 AM)


Ir krieviem tāds supertruperspēcīgs kino no 1978. gada "Мой ласковый и нежный зверь" pēc Čehova stāsta "Drāma medībās". Youtubā var sameklēt. Smeldze 100% un šķiet pieskaras tam, par ko VR šīs nedēļas tēmā raksta. Un pieskaras arī tam, par ko "Rolands Vārpnesis, Latvijā" raksta smile


Dabaszinātnieks ir miris. Pie manis atnāca viņa meita un izstāstīja – aizmidzis un nepamodies. Mans vienaudzis. Tikko citētais ieraksts ir tapis dažas stundas pirms viņš mira. Pirms kāda mēneša viņa meita atnāca, vēl joprojām nevaru samierināties ar šo nāvi. Man jau vajadzēja to nojaust – Atkarības aiteriskajā izpratnē es viņu uzaicināju izteikties, bet viņš klusēja...  Priekšpēdējais –


7 dabaszinatnieks   (2013-04-02 11:33 PM)


Manuprāt, ir viens labums, ja laulātajiem tā vecuma starpība nav pārāk liela - proti - tad var sanākt ABI vecāki jauni. Un ar tiem saprātīgi jaunajiem vecākiem (tipa 25 - 30 gadi) ir tā - nu ir tās naudas rūpes, ir bērni jānodrošina materiāli, bērni ir jāuzmana. Bet, cik atceros pats, bērni tiek tad uztverti, kā tādi - nu - līdzvērtīgi - tikai nezinošāki. Es nekad neesmu sajuties kā kaut kāda mistiska autoritāte savu bērnu priekšā - vienkārši es biju zinošāks, tāpēc devu norādījumus, lai nekas slikts nenotiek, pārvaldīju naudas lietas, BET kopumā es gribēju ar bērniem dauzīties, rotaļāties, kaut ko jaunu piedzīvot, kaut ko jaunu parādīt, iemācīt - un dauzoties es jutos samērā līdzvērtīgs viņiem - tikai stiprāks smileun smagāks :).

Domāju, ka nākot vecumam gribas mazāk dauzīties, bet vairāk prātot, vispārināt, analizēt, varētu gadīties, ka mazam bērnam tas nav tik interesanti.


Un vēl – pirmais Dabaszinātnieka ieraksts savā pēdējā sērijā par „Vienīgo meitu”:


1 dabaszinatnieks   (2013-03-31 11:33 PM)


Kad man meitas bija maziņas un kaut ko man lūdza, tas es vienmēr teicu, ka man par lūguma izpildīšanu pienākas bučiņa. Manuprāt, bučiņa ir tāds tuvuma, mīļuma, uzticēšanās, otra atzīšanas pasākums, jo tad tuvumā nonāk acis, deguns, lūpas pieskārās vaigam, var just otra elpas siltumu, ieskatīties acīs- labs pasākums pret vientulību. Prieks par otru cilvēku, arī par viņa ķermeni - BET ne vairošanās nozīmē - vairāk te ir prieks jau par vairošanās rezultātu.

Otra lieta ir, apskaut, uzsist pa plecu muguru, apkampt un drusku uzraut gaisā – manuprāt, tas arī ir prieks par dzīvi - par to ka mums ir ķermeņi un mēs varam saskarties.

Principā prieks par savu un tuvinieku ķermeni, nu par to, ka mēs esam dzīvi un priecājamies par saviem locekļiem. Tai skaita prieks, kad bērns pirmo reizi sāk staigāt, vai pēc pirmās pareizās izdarīšanās ar podiņu.

Lai to ķermenisko prieku attīstību, tēvs var ar meitām iet uz baseinu, peldēt, slēpot, braukt ar divriteni, ceļot. Atceros, ka tad, kad vienai meitai bija 4 gadi un viņa peldēt neprata, viņa izdomāja, ka gulēs man uz muguras, kamēr es peldot virs ūdens turēšu mūs abus. Man tas bija grūti, bet es centos.

Es jau neesmu drošs par gala rezultātu, bet process bija patīkams - bez bailēm no incesta un arī bez riebuma (man jau nu noteikti riebums nebija, un ja skuķis grib vizināties baseinā, tēvu izmantojot par tādu kā laivu, tad jau arī tur daudz riebuma nevarēja būt). Nu tādi tie miesiskie prieki... Ja kas, kopīga iziešana paēst pusdienas kādā jaukā eksotiskā (tipa ķīniešu) restorānā, parunāšanās, kā kas garšo, arī ir netiešs, bet kaut kādā ziņā materiāls kontakts - un ja garšo, tad jau riebumam arī tā kā nevajadzētu būt.

Nu labi, man tas viss process patika, BET, kā dzīvē ies meitām, tad jau nu redzēs, var jau būt, ka esmu arī kļūdas pieļāvis un tagad te lieki priecājos...:(

BET, es tiešām pazīstu, nu vismaz kādas 4 vienaudzes, kam tēvs vai nu bija dzērājs, vai aizgāja no ģimenes. UN, nevienai no viņām nav ģimenes, nav bērnu, lai arī attiecības ir bijušas - bet tad arī tādas - tipa ar precētiem vīriešiem.

Es tās VR gudrības cenšos saprast, un neesmu drošs, ka vienmēr saprotu. Bet ja tā vienkārši - tēvam parotaļāties ar meitu, bez riebuma un bez bailēm no incesta - tas tak nav nekas sarežģīts. Man (un daudziem) ir patīkama pieredze par kaķa glāstīšanu, kad tas labsajūtā murrā, tā glāstīšana man sagādā patiku, un šķiet, kaķim arī, jo viņš jau var neļauties - ko te arī šausmināsimies par zoofīliju vai riebumu.

Bet citādi jau, jāpriecājas par katru jaunu dvēselīti, kas ierodas pasaulē, vienalga, cik vecs ir tētis, var tak dauzīties arī ar kaimiņu puikām.


Tā lūk.

Dzimšana un miršana kopā.

Mirst Vecais gads un Dabaszinātnieks ir miris. Dzimst Jaunais un būs arī Grāmata.

Tas ir – grāmatas, daudz pa šiem pieciem gadiem sarakstījies mums visiem kopā.

Laimīgu Jauno gadu! Un uzrakstiet kaut ko, uzrakstiet kaut ko Vecajam gadam, šai mājaslapai un paši sev - Komentētāji, Draugi un Līdzgaitnieki! Man...

Un Jaunajā Gadā ja ne daudzas, tad būs vismaz viena brīnišķīga Dzimšana - Gladiolai! Apsveicu jau tagad! Daudz laimes! Dzīvelīgumu, kā līdz šim! Vienkārši, laimi.


Skatījumu skaits: 1342 | Pievienoja: viestursr | Reitings: 5.0/3 |
Komentāru kopskaits: 261 2 3 »
26  
greetings to the world my name is Dora from Spain , I want to testify to the good work of Dr. sunny , which helped me in achieving what you never thought you would again.My name is Stephanie was on a three-year relationship with a child I thought he loved me more than anything in the world after a while I noticed some changes in him things that do not realize that began to nag about it, so I knew something was wrong I tried to please him in several but still no results. I soon realized that he was seeing another girl who tried to make him understand that I loved so much , but even days listen.one read a witness in a similar case , a testament person to the work of this great Doctor sunny , but I thought I was not convinced by my friend , so I contacted him and tried to her amazing reluctantly method in less than a week , my lover contacted me and to date are still together and happy married.so if you are experiencing similar problems, as if
( 1) want your ex back .
(2) always have nightmares.
(3) to be promoted in his office.
(4 ) want women / men to run after you.
( 5) Want a child.
(6 ) Do you want to be rich.
(7 ) want to tie your husband / wife to be yours
forever.
(8 ) need financial assistance.
( 9) Herbal care and many more
1) you want to promote anything that makes
2 ) you want to earn good money
3) business success
4) spiritual solutions
5 ) to gain trial
6) want a divorce
7) the need to protect them as immortal
8) Do you want to be rich
9) Do you want to be in control of you marriage
10) Would you be attracted to people
11) HOW DO YOU GET THE PREGNANCY
12) HOW TO GET YOUR EX HUSBAND AND WIFE OF NEW
13 ) HOW TO WIN YOUR LOTTERY
14 ) PROMOTION SPELL
15 ) PROTECTION SPELL
16 ) BUSINESS SPELL
17 ) GOOD JOB SPELL
18 ) Cure for any disease
contact him I guarantee it will help here is his email:drsunnydsolution1@gmail.com

25  
Glad: smile Nu es jau vēl neteicu, ka aiziešu, bet domāju par to... un es nevis no bloga gribu aiziet, bet gan no kādas savas daļas, kas savu darbību ir "samazinājusi", bet reizēm vēl turpina kavēties sendienās..(jesus marija kā pateicu:).. Man ir uznākusi eksistenciālā krīze, kas ir saistīta ar slinkuma lēkmi atiecībā pret mācībām, man liekas, ka es mācos pilnīgi man neinteresējušas lietas, ka vajag visu mācīties kaut ko citu utt.. Un mani nodarbina jautājumi tādā garā..un viens no tiem ir tas, vai tas "darbs" šeit nav kļuvis par tādu ķeksīšu darbu? Vai tas turpina būt vedošs pie kaut kā, vai arī tikai ieaijā pārliecībā, ka notiek domāšanas process..

Es jau vismaz vienu gadu domāju par to, ka gribētu apmeklēt kādas grupu nodarbības.. kaut ko kas ir vairāk ka viens terapeits un viens Es.. UNn kaut kas daudz vairāk nekā tīmekļa projekcijas..

Vienīgi man šobrīd trūkst tam dažādu faktoru.. tapēc es cenšos saprast kas šobrīd notiek, jo viss notiek ļoti strauji un..

man šķiet ka blogs tomēr nevar kalpot par vienīgo pašterapijas vietu, jo nav atspulga.. nu ir, bet nav līdz galam.. un tas mani nodarbina jau labu laiku...

nu ta kaut kā..

24  
Viestur un Viestura viesi!

Sveiciens Jaunajā gadā un vislielākais sveiciens Hermanim! To, ka jaunais būs darbīgs un ražīgs, esi jau pateicis.
Jaunā grāmata un Daces priekšvārds. Well, nu dikti drosmīgs solis. Bet, ja nebūtu izaicinājumu, tad jau tas nebūtu Viesturs. Manuprāt, ginekologi kā profesija ir otrā uzreiz aiz plastiskajiem ķirurgiem, kas pietuvināti Mātes lomai. Tikpat interesants priekšvārds būtu no Dr.Ģīļa smile Nu, bet arī ginekoloģijā ir vairāki virzieni vai vairāki veidi kā strādāt un domāt (tāpat kā psiholoģijā, vai ne?).

Man mājaslapas sākums sakrita ar laiku, kad iepazinos ar Viesturu un automātiski sajutos te piederīga un nemaz nenojautu, ka tā tikai tikko dzimst. Labi atceros pirmos komentārus. Goda vārds, tas bija pavisam nesen!!! Kādu laiku, kādus pāris gadus šī man bija ļoti ļoti nozīmīga telpa, kur būt, kur uzzināt, kur mēģināt saprast, kur klausīties un beigu beigās - kur norakstīt nost.

Cieši turos pie pārliecības, ka nejaušību nav, ka dzīvē satiekam tos cilvēkus, kuri jāsatiek. Ja skatos tajā 5 gadu vēsturē, gribu sevi salīdzināt ar tādu armijas bāzes kuģi, kam savu izmēru dēļ ir ļoti grūti mainīt virzienu. Un tomār, pamazām, pamazām, pamazām - šobrīd mana lietu uztvere un sapratne, manuprāt, iet tieši pretējāi sājkuma braukšnas virzienam. Tas gan arī sakrita ar manu vecumu - ap 40...:) Varbūt ieši tā es piedzīvoju savas pārmaiņas? Protams, nekas jau nekur nepazūd - izpausmes kā jaunai meitenei šad un tad smile ko arī var izbaudīt, bet nu jau apzinoties, kas notiek.

Paldies, Viestur un Viestura Draugi, ka esat. Arī Gladiolai paldies - mācos akceptēt dažādus viedokļus. Esmu pa īstam ieguvēja, šeit iegriežoties!

23  
Šodien no rīta Rīgas Laikā lasīju interviju ar astrofiziķi Mārtinu Rīsu, kur viņš apgalvo, ka mēs tik maz zinām par cilvēka smadzenēm, cilvēka apziņu un ka diez vai vispār kādreiz sapratīsim, kā tas viss funkcionē. Un man sev un visiem citiem Jaunajā gadā gribējās novēlēt apzināties savu neziņu, savu bezspēcību cilvēka noslēpuma priekšā, kā arī savu nespēju nejautāt, nemeklēt līdzās savai nespējai rast atbildes. Tāds nervus kutinošs stāvoklis. Uzdrošināties to dzīvot! Kā rakstīja Imants Ziedonis Epifānijās "Tie, kuri mani radījuši, tie nevar vairs mani izglābt. Viņi ir mani no rokām izlaiduši un nevar vairs atsaukt atpakaļ. Ņem, māte, mani atpakaļ! Nevar māte mani vairs aizsniegt." Lai nu paliek mātes un tēvi! Viņu mūs neglābs. Jāglābjas pašiem! Neziņā.
P.S. Tai pat Rīgas Laikā ir labs raksts par Hannu Ārendti un viņas nostāju par to, kas ir politika. Ļoti labi sasaucas ar to, vai valstij ir jāmaina grīdu segums. "Valstij ir nevis jāmaksā pabalsti un jārada darba vietas, bet jādod brīvība." Tā rezumē Ārendtes domu Ivars Ījabs.

22  
Bet ciešāk vēl pie raupjā stumbra plok,
Vēl maigāk zvana visiem ziedu zvaniem,
Es aiziet nevaru no tevis, sausais koks,
Lai kails tu nepaliec bez lapu lokiem maniem.

Kā tu zini, tīteni, ka man nevar būt lapu? Aizej, un es sazaļošu. Tad atnāc un pabrīnies. Pabrīnies, ka man ir lapas un ka tu nemaz neesi tītenis.

Zane, vai tieši Tu neteici par “mazo klusumu starp smago artilēriju zalvēm”? Bet tas nenotiek pats no sevis, tas var prasīt iespringšanu: neapkrist ap kaklu, bet arī nepaiet garām kā svešam. Vai arī apkrist ap kaklu, un tomēr nepalikt tādā stāvoklī. Ja gribi attīstību, kā jau teici, tad šis ir viens no treniņiem. Degsme ― te viņa ir, te viņas nav, un te viņa atkal drusku ir. Kad nav degsmes, tad var būt ticība, ka ir vērts.

Kad Viesturs aicināja pastāstīt, kā katrs šeit ir ienācis un kā ir gājis, tad no vienas puses man gribējās pastāstīt, bet no otras sapratu, ka tas prasīs papildus atklātību; katrā ziņā, atklātība man nebija pašmērķis. Var saglabāt drošību un neatklāties, bet tad ir risks tā arī nekad nepateikt tos vārdus, ko gribi. Kad nu esam pateikuši, lai tad tie arī iekrīt klusumā.

21  
Mīļā, foršā Zane, es ceru Tu tomēr vēl atgiezīsies, lai palūkotos, vai kāds nav kaut ko pateicis par Tavu komentāru. Mēs te neesam zvērējuši tusēties līdz nāve mūs šķirs un ja Tu jūti, ka negribi vairs rakstīt, tad arī nedari to. Un paldies, ka pateici. Lai gan mana pirmā reakcija, izlasot Tavu komentāru bija - ak, nē! Tieši Tu mani izprovocēji uz runāšanos šajā blogā. Vai atceries? Tas bija kaut kad februārī laikam. Lai vai es kā es te izpildos, ir taču skaidrs, ka Tevi novērtēju (Dace pareizi sacīja - mēs te kopā gan padusmojamies, gan dzīvojam līdzi). Un attīstība, manuprāt, nenotiek blogā. Man tā notiek dzīvē. Es tikai nāku šeit to apstrādāt. Man šķiet pēc šķiršanās bija reāli draudi, ka es varēju iekrist vienā no divām bedrēm (vai abās) 1) anoreksija (manā vecumā!!!) 2) alkoholisms. Neiekritu ne vienā, ne otrā (paldies Dievam!), un blogs bija viena no vietām, kur atbrīvot savu iekšējo spiedienu, lai neapgāztos.
Ja arī Tu aizej, tad ceļamaizei iedošu Tev citu Zīveres izpildītu dziesmu (Zīvere rullē! Visādas Stafeckas & co nav cienīgas viņai pat kurpes sašņorēt). Ne par nokaltušiem kokiem, bet par atziedēšanu. Tā man līdz ar Edītes Piafas "Je ne regrette rien" ("Es neko nenožēloju") ir kā himna spītij un dzīvotgribai, LAI TUR VAI KAS! Varbūt tomēr neaizej... Bet ja ej, tad ne kā nokaltis koks, bet ar ziedu vainagu galvā! To Tev no sirds novēlu šajā gadā, kas tikko sākas. Un bērnus arī! smile Iesākumam - kaut vienu!
http://www.youtube.com/watch?v=_kJclIB5EPY

20  
.. man domājot par komentāru sadaļas interpretāciju, nāca prātā dažādas domas.. Un redz, ne tikai man. Tuvība un ēdienreize.. apmēram tā man liekas... varbūt es maldos.. bet dažas dienas atpakaļ, šķērsojot Daugavu, un domājot par to visu, man prātā atausa kādi vārdi, kas bija gribējušies rakstīties, bet tā arī neuzrakstījās... aiz ieaudzinātas sajūtas par to kā jāizturas, ja kāds ir miris.. un tie vārdi bija, šķiet, par koku, nokaltušu, kam apvijies ziedošs tītenis.. un kokam šķita, ka salapojis ir viņs pats, tapēc tas centās tīteni padzīt. Bet tītenis negribēja atstāt, maldīgu domu mākto, kailo koku... Nezinu kapēc tāda asociācija, tie vārdi man nejauši trāpījās kādā nošu grāmatā.. nezināju, ka melodijai ir tādi vārdi..un ilgi par tiem domāju.. kas ar tiem domāts un kāpēc?
Un kaut kas mani tajā neatlaiž, tajā ar Dabaszinātnieku, tuvības sajūtu pret šo blogu.. un tik dīvaini tādā brīdī uzdurties vārdiem.. es aiziet nevaru..

un tas būtu palicis neuzrakstīts, ja ne Gladiolas teiktais, nupat par pabrīdināšanu.un to, ka mēs šeit nākam viens otra dēļ.. Es laikam šeit nāku savu projekciju dēļ.. domājot, ka to Kādam vajag.. mēģinot izpildīt tīteņa funkciju.. kaut dziesma ir nežēlīga un ļoti maldīga no tīteņa viedokļa.. man šķiet.. jo diez vai tītenis un koks ir atsevišķas dvēseles..

Paldies visiem komentētājiem par interesantiem un atklātiem ierakstiem šonedēļ.. Tad nu es to arī uzrakstīšu, ka es šķiet gribu aiziet.. aiz tā, ka es vairs nejūtu attīstību un degsmi sevī.. Man ir uznācis nogurums pašai no savas spriedelēšanas un nemitīgajām pārdomām..kā arī es jūtos ka kailais koks skaistajā melodijā ar dīvainajiem vārdiem.. Melodija no R. Paula, ļoti skaista:)

19  
Bryuver, varu tikai apbrīnot Jūsu izmisīgo apņēmību. No savas puses vēlos piebilst - iepazīstoties ar Jūsu terapeitisko pieredzi, tas šķiet savādi. Vai nu patiešām pietūka aiziets līdz kādām reālām pārmaiņām, vai...
Ļaudis meklē mītu. Meklē dzīves un būtības jēgu. Tiecas pielūgt autoritātes un vadīties pēc "mantojuma". Kas šeit ir - terapeitiska grupa? Kas - ne bez paša Viestura atbalsta - tiecas kļūt slēgta? Un ja pats Viesturs kā centīgus pirklasniekus uzslavē visniknākos citādi domājošos - kas tas ir? Draugu pulciņš? tad kā ar psihoterapeita ētiku? Tomēr varbūt tieši šeit ir maldi? Jo psihoterapija neparedz terapeita un klientu draudzēšanos:-) ???
Grāmatas rakstīšana par šo te ir patiešām laikmetiski, jo Rietumu civilizācija tiecas visu novest līdz absurdam. Piekrītu I - ginekologa ievadvārdi...un sižets Man nāk uzreiz prātā, kur saskatu līdzīgu ekspresiju - tā pustrakā pautu pienaglošana Sarkanajā laukumā, Krievijā. Kaut kas līdzīgs - lai gan šeit man būs kliedzošs oponentu bars pretī. Jā. Nu ko - visāda veida ekshibicionisms ir modē, zilo laulības ir pieprasītas un tā nu, dzīves jēgas izmisīgos meklējumos, tenterējam eksperimentēdami.
Kas tālāk?

P.s. Silti iesaku Viesturam izlasīt Križanovskas "Magus". Īpaši pēdējo no 3 grāmatām...Bet uzmanīgi, ne tā - pa diagonāli, kā pierasts lasīt kaut ko citu, izņemot savus garadarbus...

18  
Aizrautīgi pētot Provokatora tabulas (tās ir lieliskas!) pēkšņi ievēroju, ka pašās bloga beigās ir apsveikums man personīgi. Es nezinu, kur bija manas acis, bet es to iepriekš neredzēju. Paldies, Viestur! Ļoti sirsnīgi un silti sajutos. Būs man vienai pašai veseli trīs vīrieši! Viens liels un divi mazi smile Mīļo stundiņ, kas par piedzīvojumu!!!
Un tad vēl man saistībā ar Dabaszinātnieka nāvi ienāca prātā lūgt komentētājus, kas raksta šeit regulāri, pabrīdināt, ja nolemj pārtraukt rakstīšanu uz laiku vai pavisam, lai zinām, ka nekas slikts nav noticis, jo faktiski - mēs jau te cits cita dēļ nākam...

17  
2013.gads
Niks Komentāru skaits
--------------------------------
i 277
Bryuvers 269
Gladiola 215
Zane 172
Dace 171
Alma Malme 128
Marī 110
Linda 43
A 27
dabaszinatnieks 22 (dabaszinatnieks (15) + dabaszinātnieks (7))
Ramona 13
Juta 10
Anda 10
...

2012.gads
Niks Komentāru skaits
----------------------------------------
Pepija Garzeķe 280
bryuvers 167
Zane 166
Dace 85
Marī 85
Annuška 76
dabaszinātnieks 75
kihnu jens 54
Linda 52
Alnis 39
tētis 34
kaspars 32
Lienīte-Saulīte 21
cielava 14
AndaBR 11
Gladiola 10
Maija 10
L. un J. 9
Filosofs 9
baidiesskandināva! 8
Marī - Dabaszinātniekam 8
...

Silts sveiciens (ne)interneta cilvēkam ar pārliecinošu pirmo vietu divus gadus pēc kārtas.

1-10 11-20 21-26
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]

Statistika